Pēdējās dienas NZ

Laimīgā otrdiena
Kad vēl bija atlikušas pēdējās 3 dienas līdz ābolu sezonas beigām, uznāca lietus. Par lietu mēs būtu priecīgi jekurā brīdī, lasot ābolus, bet ne, kad viss jau tuvojas beigām un ir nepārvarama vēlme pēc iespejas ātrak doties prom no Motuekas. Vienu dienu kaut kā novilkām, lasot pāris kokos palikušos ābolus (jo trešais lasījums jau), bet nākamajā rītā gāza kā ar spaiņiem, tādēļ rīta pusē dodamies uz centru, lai nokārtotu vēl pārs lietas pirms dodamies prom. Ap pusdenas laiku lietus jau ir nedaudz norimis, kad negaiditi saņemam sms no bosa, ka jāsāk strādāt pēc stundas. Diezgan negaidīti, nav arī īpaši patīkami lasīt ābolus, kad koki vēl pilnīgi slapji, bet, jo ātrāk nolasam visu, jo labāk. Kad esam klāt, izrādās, ka vsi nemaz nav ieradušies, mēs jau sākam spriest, varbūt pārējie jau citā blokā un rēķinam, cik dienas vēl tas mums paņems, lai visu nolasītu. Kad ātri piebeidzam kasti, ko iepriekšējā dienā sākām, izrādās, vairs nav, ko lasīt un boss mums paziņo,ka tas arī šajai sezonai viss, jo dēļ lietus pārējie ābolīši vel nav gatavi, un tos lasīs tikai kaut kad pēc nedēļas un nodos sulām nevis eksportam, Pilnīgi negaidīti!!! Neizbaudījām pēdējo kasti!! Esam starā un nespējam noticēt!!! Dodamies uz veikalu pēc kāda dzēriena, lai nosvinētu. Rīt pie bosa mājās bbq!!! juhuuuu!!! Paziņojam Klērai un Kregam, ka mūsu ābolu ciešanas ir beigušās un nosvinam to ar Jāņa gatavotām vakariņam - štovētiem kāpostiem ar desiņām un Klēras gatavu šokolādes musu un vakarā vēl noskatamies vienu no “Flight of the Conchords” sērijām.
Līksmā trešdiena
No paša rīta jau sākam kravāt mantas, kopš mums ir mašīna, mantu mums kļūst arvien vairāk. Un jau ap pusdienslaiku esam klāt uz ābolu sezonas noslēguma atvadu ballti, kur vispirms Mērija, kura jau ir jautrā prātā, pasniedz visiem dāvanas. Visu, kas un kā tur notka nemaz nevar izstāstīt, bet bija jautri, varbut mums nebija tik jautri kā Mērijai, kura šo pasākumu bija uztvērusi ļoti nopietni (viņa bija ieradies garā vakarkleitā un pieskaņotā milzigā cepurē un ik pa laikam nekautrējās izvilkt no savas mugursomas kādu stiprāku dzērienu, ko iemalkot starp alu un vīnu), nebija mums arī tik jautri kā Filam, kurš uzdeva bosam un viņa sievai visādus jautājums, par to, kā un kur viņi iepazinušies pēc tam izsakot viena veida komentārus, bet bija interesanti. Protams, visi apsprieda savu ābolu lasīšanas ātrumu, mums tur nebija ko teikt...
Priecīgā ceturtdiena
Jeee, mēs dodamies prom no Motuekas!Mums vēl ir atlikušas tieši 2 nedēļas Jaunzēlandē. Pirms došanās uz Kraistčērču, no kurienes mums ir lidojums tālāk, vēl ir laiks paceļot! Pēc pāris pavadītām dienām Blenheimā, dodamies uz Austrumu piekrasti, Jānis jau ir papildinājis savus makšķerēšanas piederumus un gatavojas uz lielo copi. Motuekā bijām iesprūduši tik ilgi, ka bijām jau aizmirsuši, cik Jaunzēlande ir skaista. Mūsu ceļš ved caur kalniem, gar jūru, spīd saule un mēs atkal fanojam par visu šo skaistumu. Tomēr es atceros dažas smieklīgas ķibeles, nezinu, kādēļ, bet šajā dienā tās mūs piemeklēja vairāk kā parasti = ))) Kad no rīta gribējām paēst brokastis un uzvārīt tēju, konstatējām, ka palicis viens sērkociņš. Par spīti milzīgam vējam, izdodas aizdedzināt deglīti, bet tā kā tējkannā bija ieliets parāk daudz ūdens, tad... neliels šļaksiens pieliek punktu cerībām uz tēju (protams, mēs esam burvīgā vietā pie jūras kilometriem talu no kādas apdzīvotas vietas). Nākamā ķibele – Jānis jau pēc pāris minūtēm makšķerējot norauj visu savu jauno inventāru un nenoķer lielo zivi.Un vēl viena, ko atceros - vakarpusē, kad esam atraduši jauku vietu pie juras, kur nakšņot un konstatējuši, ka pāris metrus no mums jau guļ roņveidīgs milzenis, mēs, pārvietojot mašīnu, pārbraucam pāri un saspiežam tējkannu = ))) Gan jau bija vēl kas = )))
Pārējas dienas
Nākamā diena iesākas daudz veiksmīgāk un jau ap pusdienaslaiku esam tikuši pie sviesta zivs vakariņām. Dodamies Hanmer Springs karsto avotu virzienā un atkal baudam kalnus. Vakarā atrodam vietu pie upes, kur nakšņot, iekurinam ugunskuru, uzcepam zivi. No rīta pieceļamies nosaluši, bet visapkārt milzīga migla – skaisti! Steidzam vārīt tēju, bet tā kā gāze iet uz beigām, tas paņem kādas 25 minūtes, saslidīties neisdodas, tas nekas, saslidīsimies karstajos avotos! Ceļš ir atkal pasakains, spīd saule, kokos lapas kļuvušas dzeltenīgas, kalnos var redzēt sniegu! Pēc kādas stundas jau esam klāt! Pa apmēram Ls5 baseinos var mērcēties kaut visu dienu. Sākumā ir grūti nomainīt biezās drēbes pret peldkostīmu un doties ārā, jo ir diezgan auksts, bet tas ir tikai līdz iekāp pirmajā baseinā. Ūdens ir karsts no 39-41 grādiem, kā kurā baseinā, pāris sekundēs, lai pārskrietu no viena baseina uz citu var paspēt nosalt. Kopā ir 9 dažādi baseini. Vienkārši fantstiski!!! Var sēdēt un vērot, kā mainās cilvēku sejas, kad viņi iekāpj pirmajā baseinā!
Turpmākajās pāris dienās izbaudam iekšzemes maršrutu līdz Rietumkrastam un tad pa citu ceļu atkal pāri kalniem dodamies uz Kraistčērču. Šoreiz, kad esam augstu kalnos, mūs pārsteidz sniegs, laikam pēdējo reizi sniegu redzējām Latvijā, esm izlaiduši vienu ziemu. Jā, es nevaru nepieminēt, ka Jānis noķēra vēl pāris zušus!!!
Kraistčērča
Galvenais uzdevms šajā pilsētā- pārdot mašīnu, tādēļ pimais, ko daram, dodamies uz jau zināmām vietām pačolet, kādas cenas un kāds piedāvājums. Protams, mašīnu ir nenormāli daudz, nāk ziema un visi tūristi dodas prom. Nākamajā dienā izdrukājam un izlīmējam populārākajos hosteļos reklāmas. Aiznākamajā dienā mums ir pirmais zvans, un dienu vēlāk mašīna jau pārdota. Super! Pēdējās paris dienas paiet svinot, ka mašīna pārdota! See you in Australia!