Honkongā ierodamies īsi pirms deviņiem vakarā, liekas, ka jau kādu desmito reizi aizpildam veselības deklerācju, kas tiek rūpīgi pārbaudīta, tiek izmērīta mums temperatūra un mēs steidzmies pieteikties Ķīnas vīzai turpat lidostā.
Ceļā no lidostas uz centru autobusam pārsprāgst riepa, tā nu hostelī iečkojamies tikai ap pusnakti un dodamies gulēt. Pirmais pārsteigums – divpadsmitos naktī tirdzniecības centri un citi veikali ir atvērti, ielas ir pilnas ar cilvēkiem. Ilgi uzturēties Hongkongā neplānojam, vīzai jabūt gatavai nākamajā dienā un aiznākamajā jau gribam doties uz Ķīnu, tādēļ jau desmitos no rita mēs dodamies skatīt pilsētu, ir doma iegādāties arī kādas vajadzīgas lietas (pirmkārt jau datora lādētāju), bet izrādās, ka ap vienpadsmitiem lielākā daļa veikalu vēl ir slēgti, tā nu pastaigājam pa pilsētu, ko pafočējam, bet tomēr neko no vajadzīgajām lietām neatrodam, tādēļ pēpusdienā Jānis dodas uz elektronikas tirgu, bet es dodos uz lidostu pakaļ pasēm. Kad lidostā priecīga sanemu pases ar Ķīnas vīzu pa visu lapu, konstatēju, ka mums ir piešķirta 30 dienu Ķīnas vīza, kas stājas spekā no izdošanas datuma nevis no iebraukšanas valstī, kā iepriekšējā vakarā mums tika teikts.
Līdz ar to vīza jau ir stājusies spēkā, bet lidojums mums ir pēc 31 dienas!!! Man jau, protams,saka, ka valstī var uzturēties vēl 3 dienas pēc vīzas derīguma termiņa, vēl piedāvā mainīt lidojuma datumu. Pēc stundas viņi sola, ka vīzas ar vajadzīgajiem datumiem būs gatavas rīt (un ir arī). Tikmēr Jānis jau šo to iepircis tirdziņā un beidzot varam doties vakariņās! Jau ar Ķīnas vīzām kabatā nolemjam palikt HK vēl vienu dienu, kuru gandrīz pilnība veltam visādu tirgu un veiču apskatīšanai un šāda tāda stafa iepirkšanai.
Vispār jau mīts par superlēto elektroniku un foto gadžetiem izrādās bišku maldīgs, bet apģērbi vietejo zīmolu veičos un tirgos ir daudzkārt lētāki kā Latvijā. Tirgus kā jau tirgus, nav diez ko daudz tradicionālā stafa, vairāk visādi loriņi, kas ievesti no Ķīnas, pavisam nedaudz rokdarbu un necilas bet dārgas ēstuves. Runājot par ēšanu, HongKongā badā nenomirsi, jo cenas Eiropas standartiem ir samērā lētas un ēdienkarte gandrīz visur ir arī angliski. Lai arī Honkongā uzturējāmies pāris dienas, mums patika, varētu pat ielikt to vietu sarakstā, uz kurām ir vērts atgriezties!
Ceļā no lidostas uz centru autobusam pārsprāgst riepa, tā nu hostelī iečkojamies tikai ap pusnakti un dodamies gulēt. Pirmais pārsteigums – divpadsmitos naktī tirdzniecības centri un citi veikali ir atvērti, ielas ir pilnas ar cilvēkiem. Ilgi uzturēties Hongkongā neplānojam, vīzai jabūt gatavai nākamajā dienā un aiznākamajā jau gribam doties uz Ķīnu, tādēļ jau desmitos no rita mēs dodamies skatīt pilsētu, ir doma iegādāties arī kādas vajadzīgas lietas (pirmkārt jau datora lādētāju), bet izrādās, ka ap vienpadsmitiem lielākā daļa veikalu vēl ir slēgti, tā nu pastaigājam pa pilsētu, ko pafočējam, bet tomēr neko no vajadzīgajām lietām neatrodam, tādēļ pēpusdienā Jānis dodas uz elektronikas tirgu, bet es dodos uz lidostu pakaļ pasēm. Kad lidostā priecīga sanemu pases ar Ķīnas vīzu pa visu lapu, konstatēju, ka mums ir piešķirta 30 dienu Ķīnas vīza, kas stājas spekā no izdošanas datuma nevis no iebraukšanas valstī, kā iepriekšējā vakarā mums tika teikts. 
Līdz ar to vīza jau ir stājusies spēkā, bet lidojums mums ir pēc 31 dienas!!! Man jau, protams,saka, ka valstī var uzturēties vēl 3 dienas pēc vīzas derīguma termiņa, vēl piedāvā mainīt lidojuma datumu. Pēc stundas viņi sola, ka vīzas ar vajadzīgajiem datumiem būs gatavas rīt (un ir arī). Tikmēr Jānis jau šo to iepircis tirdziņā un beidzot varam doties vakariņās! Jau ar Ķīnas vīzām kabatā nolemjam palikt HK vēl vienu dienu, kuru gandrīz pilnība veltam visādu tirgu un veiču apskatīšanai un šāda tāda stafa iepirkšanai. 
Vispār jau mīts par superlēto elektroniku un foto gadžetiem izrādās bišku maldīgs, bet apģērbi vietejo zīmolu veičos un tirgos ir daudzkārt lētāki kā Latvijā. Tirgus kā jau tirgus, nav diez ko daudz tradicionālā stafa, vairāk visādi loriņi, kas ievesti no Ķīnas, pavisam nedaudz rokdarbu un necilas bet dārgas ēstuves. Runājot par ēšanu, HongKongā badā nenomirsi, jo cenas Eiropas standartiem ir samērā lētas un ēdienkarte gandrīz visur ir arī angliski. Lai arī Honkongā uzturējāmies pāris dienas, mums patika, varētu pat ielikt to vietu sarakstā, uz kurām ir vērts atgriezties!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru