Kuala Kuala Lumpur

Trīs dienas Malaizijā izklausās pēc iepriekšējā ieraksta par Melburnu. Kuala Lumpura ir mūsu kārtējais pitstops... Pirmais iespaids pēc ielidošanas, BAIGAIS KARSTUMS. Viesnīcas izvēle paliek vieglāka, jo vajag numuru ar kondicionieri, tādu arī atrodam, paliekam ķīniešu kvartālā, kas ir pašā centrā, tā teikt, jāiesildās pirms došanās uz Ķīnu. Kvartāla galvenais lepnums ir pāris iepirkšanās ielas, kas pa īstam atdzīvojas vakaros, kas arī ir gandrīz vienīgais laiks, kad var pārvietoties bez sajūtas, ka esi saunā. Tirgo viņi visu ko, bet galvenais akcents ir uz pulksteņiem, somiņām, saulenēm un kedām. Ar angļu valodu tirgoņiem neiet gluži tā kā vajadzētu kārtojot pilsonības eksāmenus Anglijā vai Austrālijā, bet puiši necieš no pārlieku lieliem kompleksiem un liek lietā no galvas iekaltās frāzes pie katras izdevības. “Watch this”, “What's this?”, “What is?” ir tas pats “Watches!”, un tādus var dzirdēt ik uz soļa. Mēs gan pārsvarā izejam uz augļiem un vietējo virtuvi. Esam pat atraduši vietu, kur dodamies brokastot visus rītus, cenas varbūt nav tik zemas kā pārējā Dienvidaustrumāzijā, bet ēdiens ir ok un par izvēli sūdzēties ar nevar, vienīgi tas ko viņi sauc par asu Taizemes vai Laosas mērogiem ir ļoti maigs, tā ka nav ko bīties un droši jālūdz bonusā čilī trauks. Ja reiz esam Kuala Lumpurā, jādodas arī uz Petronas dvīņu torņiem, ko arī izdaram, vienīgi neizdodas mums tikt augšā, jo biļetes tiek pa velti dalītas agri no rīta un apmeklētāju skaits ir ierobežots. Neko darīt, paklaiņojam pa viņu tirdzniecības centriem, kas galīgi ne ar ko neizceļas, izmetam loku pa vienu no centrālajiem parkiem, kas veidots pēc iespējas līdzīgs īstiem džungļiem (ir arī mērkaķi) un uz vispārējā atslābuma viļņa tusējamies tālāk pa ķīniešu kvartālu. Turpinam virzīties ziemeļu virzienā un ceturtdienas pēcpusdienā jau esam ceļā uz Hong Kongu.