Par vakara galveno panākumu varētu uzskatīt Jāņa iegūto melno jostu asas pārtikas ēšanā. Tiku pie vienkārši vājprātīgi asas cūkas ar čili un rīsiem, vienīgais ar ko nezinātājam varu ieteikt salīdzināt, “plika vasabi pasta un ar ēdamkaroti”. Tā nu ar svilstošu mēli, lūpām un Lauru devāmies iekarot svētdienas tirdziņu, vai pareizāk TIRGU, kur savai gaumei katrs kaut ko var atrast. Man jau patika antīkās opija pīpes un bambusa papīri ar zivju gleznojumiem, bet Laurai svārki, bikses, lampas, visādi auduma maisiņi, somiņas, trauciņi, segas un citi dažnedažādi auduma izstrādājumi. Protams, bez visādas lietišķās un mazāk lietišķās mākslas, te var atrast arī bagātīgas bufetes, kur par 15-50 santīmiem normāli iekost, tās apskatīt vien jau liekas kā pa tādu muzeju leņķi izmest. Izejam tirgus ielu visā garumā, nogurdinam sevi kā nākas, tiekam pie vēsiem atspirdzinājumiem un laižam atpūsties. 
Pirmdiena sākas ar lieliem plāniem tieši plānošanas sakarā, esam nolēmuši sakārtot mūsu Taizemes vīzai otrreizējas iebraukšanas atļauju, jo pati vīza mums ir iedota uz diviem mēnešiem, pasūtīt biļetes tālākam ceļam un pieķerties pie tālāka maršruta izstrādes. Tā nu ar mainīgiem panākumiem cīnamies visu pirmdienu, bet pa lielam galā tiekam tikai ap otrdienas pusdienlaiku, kad esam nopirkuši gan biļetes uz Jaunzēlandi (18. novembris no Bangkokas), gan pakonsultējušies ar Austrālijas konsulātu par ceļošanu tranzītā, gan iegādājušies grāmatu par Dienvidaustrum Āzijas valstīm, kuras grasamies apciemot, gan dabūjuši atļauju ar patreizējo Taizemes vīzu izceļot no valsts un atgriezties tajā. Tā nu ir pienākusi otrdienas pēcpusdiena, kad dodamies uz Thai kulinārijas kursiem. Pavārmākslas kursus te piedāvā vai ik uz stūra, bet mēs izvēlējušies esam iestādi tieši iepretim mūsu hotelim, jo kādu vakaru manījām, kā tie kursi izskatās no malas. Tomēr sākumā nākas nedaudz vilties, jo esam iedalīti septiņu cilvēku grupā, kas šķiet drusku pa daudz. Tomēr nav tik traki, jo arī pārējie pavāri ir gados jauni ceļotāji. Tā nu sākam visu programmu ar vissvarīgākā lēmuma pieņemšanu, ko tad īsti gatavosim!
Izvēle ir diez gan plaša, taču visus interesē vairāk vai mazāk eksotiski un ne tik vienkārši pagatavojami ēdieni, kādēļ nonākam pie – karija pastas, Thai Pad (nūdeles ar vistu taizemiešu gaumē), karija mērces ar vistu, vok ceptas vistas ar Indijas riekstiem un zupas. Seko tirgus apmeklējums, kur mums pastāsta par izvēlēto ēdienu sastāvdaļām, kuras tur pat tiek arī iepirktas. Ar gatavošanu iet mums visādi, gaužām vienkārši bet garšīgi izdodas nūdeles, sarežģīti un ne pārāk viegli iet ar karija pastu, Laura dabū pasmieties par Jāņa apdegušajiem riekstiem un pārasināto karija vistu, bet zupas priekš mums šķiet sastāv no pārāk daudz un eksotiskām sastāvdaļām, un galarezultāts nav atdarināšanas vērts. Tomēr, kad tiekam pie visa pagaršošanas, liekas, ka pūles nav bijušas veltas, un visi ēdieni ir pat ļoti baudāmi, varbūt vienīgi ne zupa, kas šķiet netiek piebeigta arī citu kursu dalībnieku izpildījumā. 
Vēl tiekam pie pavārgrāmatas, kurā apkopotas visas tās receptes, kuras izmantojām kursu ietvaros. Tā lūk, tagad mēs zinām, kā te un kas tiek taisīts, un mūsu iepirkumu sarakstā ir parādījusies vok panna. Lai arī šodienu jeb pareizāk šo pēcpusdienu esam pavadījuši diez gan eksotiski, vēl labāka solās būt rītdiena un parītdiena, kuras vadisim džungļos, bet nu to jau vēl manīs, kā un kas, galvenais, ka lietus nelīst, kurš šovakar ir atgriezies un atgādina, ka Taizemē ir lietus sezona.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru