Ar nedaudz vairāk kā divām dienām mums Luang Prabang ir pieiekoši. Smieklīgi, bet ik pēc kāda laiciņa satiekam kādu no laivas, pilsēta nav liela. Liekas, ka tūristu ir daudz vairāk kā vietējie, attiecīgi tūristu daudzums ir nedaudz pacēlis cenas. Vakardien centāmies apskatīt pilsētu, neizmantojot karti un neejot uz kaut kādām konkrētām apskates vietām, un forši paklaiņojāmpa pilsētu.
Vakarā Laura dodas uz tradicionālo deju koncertu, bet Jānis kopā ar Mario dodas nomēģināt kobras dzērienu. No koncerta tika gaidīts kas vairāk, bet kobras dzēriens izrādās garšoja pēc zivīm. Bet pašu labāko dienas momentu piedzīvojām pēcpusdienā, kamēr bijām interneta kafejnīcā, kad pēkšņi no tempļa, kas atrodas pāri ielai augšā kalnā, mūki sāka spēlēt mūziku, ko pat grūti aprakstīt. 
Nākamajā dienā tajā pašā laikā mēs jau atradāmies temlpī un gaidijām. Noskaidrojam, ka šo mūziku viņi spēlēja tikai vakar un šodien par godu kādiem Budistu svētkiem,diemžēl vairāk informācijas iegūt neizdodas. Kad prasam hotelī, kas šodien par svētkiem, ja jau bankas un muzeji ciet, mums atbild, ka skolotāju diena, kas mūs nepārliecina. 
Nākamajā dienā liekam akcentu uz tempļiem un budismu, priekšpusdienu veltot dažādu tempļu, skulptūru un stūpu apskatei,bet vakarā degustējam rīsu grādīgo dzērienu. Nevar nepieminēt nakts tirgu, kur baudam nu jau tradicionālos Lao ēdienus, bet pa dienu ēdam dievīgos mango.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru