Oktoberfest

Minheni no Zalcburgas šķir tikai kādi 140 km, tā ka par spīti iepriekšējās dienas nīkšanai un ne pārāk veiksmīgajam scenārijam, nolemjam arī tālāk doties stopiem. Pēc vieglas maldīšanās pa pilsētu atrodam bāni un sākam stopēt, kaut arī lokācijas vieta neizskatās pārāk daudzsološa. Prognozes, šoreiz ne tās labākās, drīz vien piepildās, un mūs pamana Polizei. Netaisamies liegties, ka mūsu mērķis ir Minhene, un liekas, ka policista kungs saprot, apjautājoties vai mēs dodamies uz Oktoberfestu, kurš sākas rīt! Uzzinam, ka uz bāņiem stopēt nevar, bet, ja grib tālāk tikt, jāmēģina veiksme benzīntankos. Tā kā tuvākais benzīntanks ir 8 km uz priekšu, bet policists pa bāni staigāt arī negrib ļaut, iesēdina mūs mašīnā un aizvizina līdz pat Vācijas robežai. Tālāk jau viss aiziet kā pa diegu, apstājas amerikānis, kura vārdu piemirsu, un aizrauj gandrīz līdz pašai Minenei, pa ceļam atklādams visādus Boeing jaunāko projektu noslēpumus (šis ir baisais kvalitātes eksperts, kurš čeko apakšuzņēmēju padarīto) un apskaidrodams, kā viņiem iet ar briežu ganīšanu šosezon (izrādās plintes čehols nav tikai joka pēc uz pakaļējā beņķa nomests). Tālāk tiekam ar jauku dāmu, kuras krustdēls ir Māris, radurakstos neiedziļinamies.
Pašā Minenes centrā esam nonākuši šķiet ātrāk nekā to spētu vilciens, atstājam somas stacijā un ejam izlūkos. Feini jau tajā Minenē, jo sevišķi, kad jūtams, ka visi jau ir “uz viļņa” pirms rītdienas festivāla starta. Krogos ap pusdienlaiku jau dzirdamas dziesmas klientu izpildījumā, un neviens nekautrējas patērēt vietējos darinājumus no pudeles arī ejot savu ikdienas gaitu pārpilditā ielā. Visu fīlingu vēl iespaidīgāku padara fakts, ka diez gan daudz vietējo un arī ne mazums festivāla viesu nēsā tradicionālos tērpus. Lēderozi (ādas šortus) var ieirkt arī firmas veikalos, tā ka varam apjaust tautas tērpa nozīmi. Apskatam centrālos apskates objektus, no kuriem laikam vislielāko iespaidu atstāj Angļu parka upes, kurās dzīvo foreles un ir ierīkots mākslīgais vilnis, kuru nu aktīvi izmanto vietējie adrenalīna cienītāji, sērfojot kupla skatītāju loka vēroti. Nu loģiski, jo arī es nebiju gaidījis ieraudzīt sērfotājus Minhenes centrā. Nekas cits tāds interesants.. ja nu vienīgi hava nagila Diānas templī, ko, talkā ņemot klarneti un bračku ar akardeonu, izpilda izteiksmīga paskata Izraēlas etnosa pārstāvis. Vakariņas paēdam ķīniešos un dodamies pie miera.