Mae Nam Chao Praya Aerobika

Pirmdienas pēcpusdienu nolemjam veltīt izbraucienam pa Mae Nam Chao Praya upi. Uz ūdens vismaz nav tik milzīgs karstums. Baudam braucienu, vērojam mūkus, apkārtni un fotogrāfējam. Diezgan lieli kontrasti – blakus pieticīgām koka mājām slejas milzigi debesskrāpji, ik pa laikam parādās kāds grezns templis. Kad brauciens gabdrīz jau noslēdzies, pamanam, ka upes krastos notiek aktiva kustiba. Izrādās, ka abos upes krastos no pulksten sešiem līdz septiņiem ir aerobikas laiks. Izskatās, ka treneris ir pārņemts ar sevi un nemaz nemana, ko dara parējie vingrotāji. Nolemju rīt piebiedroties.
Turpinam iepazīt vietējos ēdienus. Pārsvarā tusiņš ar lielāko ēdienu klāstu sākas pēc tumsas iestāšanās. Mēs dodam priekšroku street food, jo tad var redzēt visas sastāvdaļas, pateikt savas īpašās vēlmes, izvēlēties nūdeļu veidu un skatīties, kā tas viss tiek pagatavots. Ja kaut kas iekrīt acīs, tad labāk pirkt tūlīt, jo citādi pēc kāda laiciņa var rasties problēmas sameklēt pārdevēju, kas ar saviem pārtikas ratiem ik pa laikam pārvietojas visas ielas garumā. Pa dienu augļi ir vienīgais, ko var iedabūt iekšā vēderā, bet tie ir dievīgi! Pusananāsu, šķēli papaijas, arbūza, melones vai pamelo (nomizotu, sagrieztu mazos gabalinos, lai tūlīt pat varētu likt mutē) var iegādāties par 15 sančiem. Svaigi spiesta apelsīnu sulu garšo nedaudz citādāk kā pierasts, iespējams, tādēļ, ka Taizemē apelsīni ir maziņi un zaļā krāsā, arī banāni pārsvarā ir mazi mazītiņi un ļoti, ļoti saldi.
It kā patreiz ir lietus sezona, bet lietu vēl neesam piedzīvojuši, spīd saule, ir +30,grādi, varbūt arī nedaudz vairāk. Pēc Ēģiptē piedzīvotajiem +46, kad pa nakti nebija iespējams normāli pagulēt ārprātīgā karstuma dēļ, šeit nav tik traki = )) Tādēļ, lai izvairītos no svelmes dienas vidū, otrdienas rītā jau ceļamies pēc pieciem un dodamies uz Lumpini parku. Pirmais pārsteigums – gandrīz visi, kas atrodas parkā sporto. Un tādu ir ne mazums. Dažādas kompānijas izvietojušās ēnā zem lielajiem koku zarien trenera uzraudzībā vingro – ar stieņiem, vēdekļiem, zobeniem. Mana favorīte bija viena omīte rozā krekliņā, kas prkatizēja vingrošanu ar zobenu. Ejot tālāk pamanām baseinu, tad trenažierus, kas, protams, ir zem klajas debess. Turpat parkā paēdam brokastis un tad seko otrais pārseigums. Parka ezerā peldās milzīga, milzīga ķirzaka (1,5m). Viņām patīk sauļoties, tādēļ sastapām vēl daudz un dažāda lieluma ķirzakas un arī maziņus brunurupucīšus.
Meklējot vēstniecības, mēs nonākam jaunajā pislētas daļā ar simtiem debesskrāpju un milzigiem iepirkšanās centriem. Neko sev!
Jā, Bangkoka ir vissportiskākā pilsēta, ko esmu redzējusi, tādēļ pēc diendusas esmu nolēmusi pieiedroties vietējiem aerobikas nodarbībā. Par laimi šodien ir cita trenere = ))) Jānim ir video.
Un vēl... mūsu gidā par Taizemi ir rakstīts, ka vismazāk tūristu ir tieši septembrī un oktobrī, bet kas tad notiek, kad ir sezona, jo tagad jau liekas, ka viņu te netrūkst!