Bangkokas lidosta atvērta tikai pirms diviem gadiem, un var manīt, ka būvēta tā ir ar rezervīti, kas drīzumā varētu tikt izsmelta, milzīgi termināli, pie kuriem tusē neskaitāmi lielie airbusi. Arī ar vīzām viss iziet raiti, un jau pēc kāda mirkļa dodamies centra virzienā ar lidostas autobusu. Izrādās lielākā daļa autobusa pasažieru paņem savas mugursomas un pamet autobusu tieši tur pat kur mēs, Kao San, kas ir galvenā lētā gala naktsmītņu iela. Izdaram nelielu tirgus izpēti un tiekam pie istabas pa 200 batiem, kas ir aptuveni četri eiro, duša gan ir ārpus numuriņa un tikai aukstā, bet tas neko daudz lietas būtību nemaina, jo tropiskā suta te ir diez gan iespaidīga. Kaut arī bišķi nāk miegs, izmetam līkumu pa apkārtni, un esam patīkami vīlušies. Visi tie stāsti par nenormāli uzbāzīgajiem tirgoņiem, tuk tuk šoferiem, taksistiem u.tml. ir sviests, vismaz priekš mums, jo šeit atšūšana ir pavisam vienkārša, ja salīdzinām ar Ēģipti vai citām tuvējo austrumu valstīm. Ir gan lietas, par kurām stāstot, Taizemes apjūsmotāji nemelo – iepirkties te var pa lēto. Mani ši brīža tirgus favorīti pagaidām ir – stilīgie t-krekli, viltotas jebkāda veida apliecības un augstskolu diplomi, dredi (komplektā ar piepīšanu). Laurai topā ir masāžas, visādas drēbes un ananāsi, kas ir neticami saldi. Bet ja godīgi, līdz īstajam tirgum vēl neesam tikuši. Vēl aizejam līdz upei, kas izskatās dzeltenbrūna, un pa kuru peld udensaugu kaudzītes, laikam dēļ lietus sezonas. Vietējo vidū cope ir diez gan populāra, visi lieto gruntenes, bet uz āķa liek baltmaizes garoziņas, kuras saver garā virtenī, nu gandrīz kā dažs ar boilām pie mums, un appūš viņi to maizi ar kaut ko sarkanīgu un smaržīgu. Esam liecinieki veiksmīgai copei, sīkie izvelk man nepazīstamu zivi ap divi kg. 
Pēc pusdienlaika snaudas izejam garāku maršrutu līdz pat ķīniešu kvartālam, noejam gar karalisko kvartālu un sākam apjaust pilsētas izmērus, kā arī to, kur kas atrodas. Galvenais, ka tagad zinām, kur ir puķu tirgus.
Sakta vietējā izpildījumā ir pamatīga vairumtirdzniecība, kur var necerēt iepirkt trīs vai piecas rozes, te viss nāk pamatīgās buntēs, un ir jau arī saprotams, kāpēc netirgo pa vienai, viss lielais pušķis (vismaz 20 rozes) maksā ap pus eiro. Līdzīgās cenās ir arī uz ielām nopērkamie ēdieni, kas ir pat garšīgi. Mani visvairāk iejūsmina iespēja pašam rīkoties ar garšvielām un piedevām. 
Paldies Dievam piedāvājumā nav mana iecienītā saldā čilī mērce, tādēļ atklāju jaunu superlietu, kaltētas pusmikroskopiskas garnelītes. Izskatās, ka visa dzīve šeit tikai sākas pēc tumsas iestāšanās, kad suta bišku pierimst, bet mums šovakar ir besis, tā ka to nočekosim citu dienu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru