Bratislava, neesot nekāda lētā vieta, tā nesen lasīju kaut kur internetā, bet to noteikti ir rakstījis kāds bulgārs, jo priekš latviešiem, kuri ietaupījuši 14 Eur, te ir OK. Mani jau visvairāk aizkustina alus cenas, pagaidām, gan veikalā neesmu bijis, bet krogā alus kauss grozās kaut kur ap eiro, laikam no zortes atkarīgs. Paguvām jau ieslīdēt vietējā lokālā, kurš slavens ar savu virtuvi... Biju jau aizmirsis cik labi garšo normāla cūka, normāls alus un viss tas mērcīgais pasniegšanas veids. Vienvārdsakot, man Bratislava sāk iepatikties. Esam iemitinājušies savā 4vietīgajā istabā, ko apdzīvojam kopā ar meksikāni un brazīlieti, tā ka pēc tējas varam atkal doties ielās. Arī otrais izgājiens ielās, neapstiprina hipotēzi, ka Bratislava ir īpaša, drīzāk otrādi, liekas, ka Slovākijas galvaspilsēta ir samērā jauna, neliela un industrializēta, pat galvenais tūrisma objekts, kurā tagad mitinās valsts kanceleja, pils, kalna galā, ir teju vai no jauna uzbūvēts tikai pirms kādiem 40 gadiem, un skats, kurš, dodoties augšup uz pili, solās būt ispaidīgs, atklāj tikai kantainas daudzdzīvokļu mājas, rūpnīcu skursteņus un mazu vēsturisko pilsētas centru. Mēs gan neko vīlušies nejūtamies, jo nekādas cerības lolojuši neesam. Daudz interesantāki par pilsētu ir cilvēki mūsu hostelī. Meksikānim nesaprotamu iemeslu vadīts tēvs ielicis arābiskas izcelsmes vārdu. Tariks, ir normāls kadrs, kurš paspējis diez gan daudz paceļot, kaut gan dara to tikai pa atvaļinājumiem, no saviem farmācijas lieltirgoņa pienākumiem brīvajā laikā. Pie slovāku aliņa saklausamies visādus stāstus par Meksiku, bet vissmieklīgākais ir tieši par mūsu mērķi, Dienvidaustrumāziju, un viņa draugiem, kuri iekuļas problēmās ar Taizemes vīzu. Labs stāsts, bet pa garu, lai atstāstītu.
Vēl viens superstārs tur ir pensionēts austrāliešu profesors, kurš par spīti sievas nepatikai pret močiem, dragā riņķi ar moci pa pavisam citu kontinentu. Izrādās šie ar meksikāni pa ceļam, katrs gan citā vietā, satikuši vienu un to pašu britu, kurš ar moci grib tikt līdz Austrālijai, bet uzzinot, ka mēs esam no Latvijas, varam pārspriest satiksmes problemātiku dzimtenē, jo pavisam nesen vēl mūsu jaunais paziņa ir izbaudījis Rīgas sastrēgumus un vispārējo seguma kvalitāti. Liekas, ka vismaz tas mūsu prombūtnes laikā nav mainījies, un diez vai mainīsies. Nu tā... Nākošajā rītā vēl pabrokastojam nu jau iecienītajā “Slovak Pub”, un bez starpgadījumiem nonākam tur pat blakus esošās Austrijas galvas pilsētā, Vīnē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru