Wí no Krokozija!

12.04.2008.

Esam pavadījuši laiku no pirmdienas līdz vakardienai Malagā un nu esam nomainījuši lokācijas vietu. Malaga mums ne pārāk iepatikās, lai arī pašā centrā ir viens riktīgi labs krodziņš, kurā gandrīz vienīgā mēbele ir gara lete, aiz kuras pie milzu vīna mucām tusē onkas baltos halātos, liedami vietējos izstrādājumus mazās glāzītēs. Viss tas puspagras smaržo pēc vīna, par ko nav jābrīnās, jo iestādījums savas durvis vēris jau 1840 gadā. Interesanti, ka izdzerto glāžu skaitu atzīmē ar krītu uz letes iepretim katram dzērājam. Nav pārāk dārgi, bet daudz to vīnu izdzert nevar, jo viņš ir baisi salds, pat grūti ar kaut ko salīdzināt – gandrīz liķieris, kurš labi “ietu” omas vārda dienas pasākumā, bet cilvēku pa pilnam.
Labākais stāsts, tiesa gan vēl no Tīnas mājas – vienu vakaru ierodas Tīnas meita (jocīga 28 gadus veca jauniete), skatamies teļļuku, un viņa pēkšņi saka, ka vakar redzējusi filmu par mūsu valsti, mēs protams esam ieinteresēti un prasam, kas tā par tādu filmu! Izrādās jaunkundze iepriekšējā vakarā skatījusies filmu “Lidosta” (Terminal) ar Tomu Henku galvenajā lomā, kurā viņš attēlo pusmūža vīrieti no Krokozijas, kas iesprūdis laikam Čikāgas lidostā, jo viņa valsts pārtraukusi diplomātiskās attiecīabas ar USA sakarā ar asiņainu pilsoņu karu. Mēs sakam, ka tā filma nav pa mūsu valsti, bet viņa prasa no kuras valsts tad mēs īsti esam, kad sakam, ka no Latvijas, viņa saka, ka točna tā filma esot par Latviju. Kad mēs paskaidrojam, ka runa ir par Krokoziju, kas vispār nepastāv, izskatās, ka viņa ir nedaudz vīlusies. Pēc tam iedomājamies, kā diez viņa saviem draugiem, pie kuriem skatījās filmu, stāstīja, ka mēs esam no Krokozijas, pamatīgi ierēcam un cenšamies sarunāties krokoziešu valodā! :)) Laikam jau tā ir, ka Lielo valstu iedzīvotāji vēl ilgi nezinās, kādā nomalē atrodas Latvija. :(
Lūk tā, lūk tā – apnikusi maizes ēšana, kas spāņiem tik populāra!