ceturtdiena, 2008. gada 24. aprīlis

Kurortpilseta nekurienes vidu

18.04.2008.

Hurgadā esam nonākuši 18tajā aprīlī, bet ceļš sākās jau 17tajā, kad ar vilcienu devāmies no Westonas uz Mančestras lidostu. Lidosta kā lidosta, tikai liela un pārsvarā lidojumi ir uz siltajām zemēm, pārņēmušas otro terminālu, no kura lidojām, tūrkompanijas. Pa nakti palikām lidostā, bet es kaut kā nevarēju īsti iemigt, jo ik pa dažām minūtēm skan tie paziņojumi, kas tracina, reizēm izbiedē, reizēm vienkārši uzdzen dusmas, nu var jau būt, Hurgadas lidosta atrodas nekurienes vidū, kādus 10km no pilsētas, tādā kā akmeņainā tuksnesī. Vīzas dabūšana ir vienkārši novelcenes nopirkšana, bet problēma ir taksis (autobusu nav), tie nelieši izmanto to, ka ne katrs var vadāt cilvēkus no lidostas un ir izveidojuši tādu kā savu monopoliņu. Pirmais kadrs grib mūs apkrāpt sakot, ka taksis būs pa 20 mārciņām, bet pēc tam jau paziņoja, ka nevis ēģiptiešu, bet gan britu, protams, pasūtījām viņus, bet nākošais nebija diži labāks, un pat pēc kaulēšanās tikām uz Hurgadu par visiem 8 latiem. Nu Hurgada kā jau bijām dzirdējuši ir pē... neko neizsakoša pludmale, pie visiem veikaliem, aptiekām, tūrfirmām uzraksti krieviski, un katrs sevi cienošs tirgonis māk vismaz pāris standartfrāzes krieviski. Izmetām līkumu pa pilsētu, visi tie tirgoņi ir baigi uzmācīgie, bet samērā viegli atšujami, izskatās, ka viņus vairāk par tirdzniecību interesē sievišķā dzimuma tūristes, arī Laura un Lāsma. Bijām kafūzī ar nosaukumu Saba Digital, kas ir visparastākais kafūzis pilsētā, paņēmām pa tējai un ūdenspīpi (kopā 1.5ls). Saba Digital izklausās labi, bet tas jau nav viss klāsts, nosaukumi tur ir labu labiem - valūtas maiņa Fantasy Exchange, kāzu salons Tattoo Rasta, kafejnīca Love Story, vienkārši feins uzraksts Habby New Year, tukšs veikals Dress Code, international perfume shop KETCHUP.
Kaut arī esam samaksājuši katrs Ls2 par viesnīcu, izlemjam, ka uz Asuānu, no kurienes gribam braukt ar feluku pa Nīlu, labāk braukt ar nakts autobusu, jo astoņas stundas dienas svelmē pavadīt autobusā nav vēlmes. Ar taksi dodamies uz auteni, sarunājam taksi pa 50santīmiem, bet izrādās, ka taksistam nav ne jausmas par to, kur atrodas tā autoosta. Rezultātā pa 50 sančiem izbraukajam teju pus pilsētu un iepazīstamies ar satiksmes noteikumiem ēģiptiešu gaumē. Visu laiku jāsignalizē, jo tas aizstāj skatīšanos spogulī, no kuras tāpat nav jēgas, jo gaismas ieslēgtas ne katram, pīpinot tiek malā padzīti arī gājēji un satiksmes regulētāji, vispār noderīga lieta, sarkanais signāls luksaforā ir mudakiem, braukšana pa pretī braukšanas virzienam ir attaisnojama, apļos priekšroka ir visiem, ir manāmi arī takši ar migalkām, ieraudzījām arī pelēka plušķainu lapsu, kas skrēja pāri ielai pilsētā. Noskaidrojam, ka autobuss ir pusnaktī un tizli uzraujamies uz lēto vakariņu āķa, labi, ka tikai 1.5Ls vista, alus tā neko. Atgriežamies autenē, autobuss kavējas, iepazīstamies ar vietejo šerifu, un tiekam pie sliktām ziņām – ārzemnieki bez konvoja uz dienvidiem braukt nevar, arī nākošā autobusa šoferis saka to pašu, neko darīt, izdomājam, ka nakošajā dienā brauksim ar autobusu uz Safagu, no turienes mēģināsim sarunāt taksi konvojā. Ap diviem atgriežamies hotelī, ejam gulēt.

1 komentārs:

agris teica...

Nu ta neko, taksometrs ar migalkām varetu but labs paskats