piektdiena, 2009. gada 13. marts

18 KG

Āboli joprojām nav mūsu mīļākais laika pavadīšanas veids, ik pa brīdim iezogas prātā doma, ka jāpameklē kāds cits darbs, jo trakāk jau nebūs, bet neizskatās, ka šobrīd kaut kādi darbi tā vienkārši apkārt mētātos, tā nu mēs lamājamies katru dienu un arvien lasam tos..... ābolus. Nav vairs tā kā ar ķiršiem, kad vienmēr palikām cik ilgi vien var, tagad gribas pēc iespējas ātrāk tīt makšķeri mājas virzienā. Runājot par makšķerēšanu, ir jaunumi. Esmu uzstādījis jaunu personīgo rekordu, svētdienas vakarā tiku pie 18kg dzeloņrajas. Stīvs Ērvins ir atriebts, nu vismaz daļēji, jo lielākā raja palika neizvilkta, kaut arī līdz uzvarai bija vairs palikuši nieka pāris metri. Nu tagad pilna saldētava ar raju, jo svaigu uzgrillējām tikai mazu daļiņu, tā teikt, vakariņas četrām personām. Būs kur izvērsties jūras kulinārijas virzienā. Nākošais mērķis – lielais snapers, bet nu par to, kad mērķis būs sasniegts.

otrdiena, 2009. gada 3. marts

Royal Gala 2 (Straadaa aatraak!!!)

Cik labi bija tie laiki, kad retinājām šīs pašas šķirnes ābolkokus... Dienā izretinājām pat 80 ābeles. Jā, ābolu lasīšana,pie kā tagad esam ķērušies mēs, nav tiik vienkārša, kā izklausās, problēma ir tā, ka āboli tiek lasīti 3 piegājienos. Pagadām cenšamies saprast, kurus ābolus drīkst lasīt un kuri jāatstāj kokā līdz nākamajai reizei. Rokas nolaidās jau pirmajā dienā, kad saņēmām kaudzēm aizradījumus, ka lasam par daudz, tad par maz, tad pārāk zaļus ābolus, jo bekgraundam jābūt nevis zaļganīgam, bet kremīgam un āboliem jābūt vismaz 75% sarkaniem, bet, jair švīciņas un pareizais tonis, var ņemt arī ne tik sarkanus. Un tā pēc kādas septītās reizes, kad esam saņemuši aizrādījumus, mēs stāvam pie 500 kilogramīgās kastes, kurā atrodas mūsu salasītie āboli, blenžam tiem virsū, skatamies, kā priekšnieks pa vienam sviež nederīgos ābolus ārā, atkal noklausamies, ko var un ko nevar lasīt un ... sākam ienīst ābolus. Dienas beigās vairs nebija iespējams un vairs necentāmies lasīt ātri, jo maksā jau par kasti... tā pat minimālo katrs sev nenopelnījām. Tāda bija pirmā diena. Otrajā dienā strādājām tikai stundu, jo sāka līt, cerējām, ka līs arī trešajā dienā, bet nē. Lai arī pamazam ābolu kvalitāte mūsu kastēs uzlabojas, vienalga nevar salasīt tik daudz, lai sanāktu minimālā alga. Šodien kā reiz satikām savus bijušos kolēģus no Denija orčārda, kuri ir lasījuši šeit ābolus iepriekšējos gados, viņi saka, ka šogad esot slikta raža. Redzēs, kā šonedēļ būs, ja nebūs uzlabojumi, būs jāskatās kādi citi varianti!