ceturtdiena, 2009. gada 6. augusts

Pie Dendija

Esam jaunā ķiršu dārzā. Pirmā diena - šokējoša!!!! Iepriekš strādājām diezgan mazās saimniecībās, bet patreizējā ir diezgan liela, labi organizēta un viss šeit notiek nopietni – visas 8 stundas jālasa pilnā ātrumā, negribās jau savā komandā palikt pēdējā vietā ķiršu lasīšanas maratonā. Gandrīz visiem lasītājiem ir vairāku sezonu pieredze! Un tagad arī mēs esam sākuši skriet ar trepēm un spainīšiem rokās no viena koka pie otra. Vairs nekādas relaksētas un mierīgas lasīšanas, jāiekļaujas trako lasītāju komandā = ))) Ķirši gan šeit ir diezgan labi. Lai rastos priekšstats par darbu nopietnību jāpiemin, ka vidēji mēs dienā nolasam 350-400 kg ķiršu katrs. Bet nav viegli, jo gaisa temperatūra dienas laikā reti ir zemāka par 35 grādiem, tāpēc arī brokastis ēdam jau četros no rīta un reti kad strādājam ilgāk kā vienpadsmitiem, divpatsmitiem. Kartums nav nekāds brīnums, jo šeit praktiski ir tuksnesis, kur zaļu zāli un kokus var redzēt tikai parkos un piemājas dārzos, kur tie tiek nepārtraukti laistīti. Tā nu mēs te cepamies... Pēpusdienlaikā vienīgais glābiņš no svelmes ir netālā upe, kurā var labi atlaisties krācītēs, sanāk dabiskais džakūuuuziiii! Esam Kelownas tuvumā, bišķiņ arpus pilsētas, kas pati par sevi nav nekas īpašs, vienīgais ar ko tā šobrīd izceļas ir nenormālie ugunsgrēki. Kad ieradāmies, aizdegās ezera otrs krasts, pie viena nosvila kādas 200 vai 300 mājas, šobrīd deg milzīga platība kalnos kādus 30 km uz ziemeļiem, dūmi reizēm nosedz debesis un sauli, tā ka nav tik milzīga suta un var lasīt bez liekiem sviedru plūdiem. Vēl bijām aizbraukuši kalnos uz Bebra ezeru ķert foreles, bet tā arī netikām ne pie kā vairāk kā dažām bekām un brauciena pa skaistu kalnu ceļu, kuram gar malām pa mežu tusējas visāda izmēra dzīvneki, sākot ar briežiem, beidzot ar dīvainām strīpainām pelēm, kas nedaudz atgādina vāveres. Izskatās, ka ķirši mums sapņos rādīsies vēl līdz vēlam augustam, kad arī noslēdzas ķiršu maratons.