Īgni un neizgulējušies izkāpjam no autobusa Dahabā. Kā jau vienmēr mūs sagaida bariņš uzmācīgu taksistu. Atkal cenšamies neuzķerties uz viņu piedāvājumu un apgalvojumiem, ka mūsu izvēlētais hotelils atrodas 5km no autoostas nevis 1km, kā izskatās grāmatas kartē. Beigās tomēr iesēžamies taksī un nobraucam kādus pāris km. Ātri iekārtojamies hotelī (ļoti inčīga vieta – pagalmā daudz palmu un zem tām iekārtotas atpūtas vietas ar spilveniem un paklājiem) un dodamies uz pludmali.
Hmmm.... nonākot pludmalē vairs nezinam uz kuru pusi doties, jo tā īsti nav piekļuves pie pašas jūras, izskatās, ka viens pēc otra te ir iekārtoti kafūži vai privātas sauļošanās vietas viesnīcām. Kādu gaaliņu tālāk tomēr atrodam jauku vietiņu nomalē un par nelielu naudiņu izīrējam 2 sauļošanās krēslus. Ar māsu esam pārlaimīgas, jo par šo brīdi esam sapņojušas kopš ieradāmies Ēģiptē un sākām izjust 40 grādu svelmi pilsētā. Jānis, protams, nevar nosēdēt mierā un dodas snorkelēt. Nepaiet ne stunda un viņš izskrien ārā un sajūsmināts stāsta par rifu un zivīm, ko ir redzējis. Izklausās iespaidīgi un es dodos pēc savām pleznām, zābakiem, trubas un maskas. Esam zem ūdens. O jaa, rifs izskatās iespaidīgs, pirmos redzu jūras ežus, kalmārus, mazās zivis... un tad mēs nonākam līdz rifa malai.... to ir grūti izstāstīt, vēl tagad nespēju noticēt, ka esmu ko tādu redzējusi. Pirmā asociācija, kas nāk prātā, ir multfilma “Haizivs stāsts”. Vienādās zivis peld kopā milzigos baros, dazas tusējas pa pašu rifu, krāsainās lielās peld tik tuvu, ka var ar roku aizķert, garenā spocigā arī aizpeld gar manu sānu. Vienkārši neapraksāmi un iespaidīgi!
Vakarā atkal uznākusi svelme, nedaudz pasaigājam pa pilsētu, esam nedaudz apmulsuši, jo pārdevēji gandrīz vai neuzbāžas ar aicinājumu ienākt un apskatīt preci viņu veikalā. Iedzeram pa kādam dzērienam hoteļa pagalmā un dodamies gulēt. Jē, šoreiz mūsu istabiņā ir gaisa kondicionieris, kurš strādā!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru