Atkal nomainam mašīnai riepu un 10 stundu pārbrauciens paiet ātri un jautri! San Kristobal ierodamies tumsā un maldoties pa vecpilsētas šaurjām ielām meklējam hosteli. Viens pagrieziens ne īstajā virzienā un mūs aptur policija. Paiet laiks, kamēr Jānis atrod savas tiesības, tad abi ar Ali mēģina ieskiadrot policistiem, ka krustojumā nav zīmes, kas norādītu, ka šī ir vienvirziena iela. Vīri formās gan mēģina iestāsīt, ka sodu labāk maksāt tūlīt un skaidrā naudā, tomēr frāzes “no somos gringo, somos estudentes” nostrādā = ))) Nākamā diena paiet izpētot pilsētu, kurā tieši šaja nedēļas nogalē risinās kultūras festivāls, notiek dažādi koncerti, izstādes un vietējie dejo uz ielām.
Iefanojam par tirgiem, iepērkam augļus un dārzeņus priekš vakariņām (juhuuu mūsu hostelī ir virtuve) un tā trīs vakarus mēs vai Katja un Ale gatavo vakariņas. Nākamajā dienā iepērkam arī pa kādam tradicionālam aksesuāram tirgū un dodamies uz maiju tradicionālās medicīnas muzeju. Muzejs ir neliels, ļoti vienkāršs, bet viens no labākajiem un interesantākajiem, kādā esam bijuši. 
Pat izodadas pavērot kādu no dziedniecības rituāliem, kurā tiek izmanoti visādi spēcīgi līdekli, tajā skaitā jēlas olas un baziliks. Muzejā redzētais mums daudz labāk palīdz izprast notiekošo nākamjā dienā, kad dodamies ekskursijā uz apkārtnē esošajiem ciemiem. Chemul ir mazs miests ar tirgu un baznicu pašā tā centrā, un miesta iedzīvotājiem savos krāšņajos tradicionālajos tērpos. Bet pats, pats, pats iespaidīgākais šeit ir baznīca... hmmm ar ko lai sāk?! Ieejot baznīcā pirmais pārstegums ir simtiem, tūkstošiem degošas sveces. 
Zeme ir noklāta ar priežu skujām, vietējie (vienmēr uz baznīcu nāk ģimene kopā – kādi 5 cilvēki vismaz) veicot savus rituālus, sēž zemē, atbrīvo kādu kvadratmetru no skujām, lai izliktu un aizdedzinātu sveces (kādas 40 vismaz dažādās krāsās; katrai krāsai ir nozīme, piemēram, dzeltenā krāsa ir lai atbrīvotos no negatīvās enerģijas). Kad sveces aizdedzinātas, tiek skaitītas lūgšanas un lūgšanu laikā tiek veikti rituāli, kuros visbiežāk tiek izmanotatas dzīvas vistas, jēlas olas un svaigs baziliks. Kad tas izdarīts, ir jāgaida, lai sveces izdeg pilnīgi, tikmēr tiek patēreti dažādi gāzētie dzērieni (visbiežāk gan kola). Gāzētie dzērieni veicina atraugāšanos un Chamul ciema iedzīvotāji tic, ka šis ir vislabākais vieds kā izvadīt visus sliktos garus no sava organisma. Šo faktu viņi uztver diezgan nopietni un neviena ģimene neierodas baznīcā ar mazāk kā 6 pudelēm gāzēto dzērienu. Mēs pavadījām baznīcā kādu stundu, dzīvā mūzika, sveces radīja fantastisku un mājīgu atmosfēru. 
Protams, fotogrāfēt iekšā bija aizliegts.Nākamais ciems, kas ir pārdesimt minūšu attālumā, liekas pavisam mierīgs un neinteresants līdz brīdim, kad Jānis un Ale ierauga vietējos spēlējam basketbolu un nolemj viņiem pievienoties. Mūsu puišiem tiek iedalīts pats mazākais spēlētājs un spēle var sākties – 3 pret 3! Mēs ar Katju sēžam malā smejamies un mēģinam noķert kādus smieklīgus kadrus, tas nav grūti, jo Jānim skrienot slīd kedas un Ale mēģina rādīt visādus trikus ar bumbu. Pēc kādas stundas un zaudētas spēles mūsu puiši mēģina taisnoties ar to, ka esam augstu kalnos – vairāk kā 2500m virs jūras līmeņa = ))) Rīt dodamies tālākā ceļā pa Zapatistas zemēm!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru