pirmdiena, 2008. gada 17. novembris

Supersala Lipe!

Koh Lipe esot Taizemes Maldivu salu variācija. Mēs gan neesam bijuši Maldivu salās, bet izklausās labi, kādēļ esam nolēmuši tieši uz Lipes pavadīt pēdējās dienas pirms atgriešanās Bangkokā, kur arī beigsies mūsu ciemošanās DA Āzijā, nu vismaz šoreiz. Braucot uz Lipi nākas piekrist gidā rakstītajam par Dienvidtaizemes ūdenstransporta cenām, kas ir salīdzinoši diez gan augstas, tomēr pusotru stundu tuvojoties galamērķim arvien vairāk šķiet, ka teiciens par Maldivām arī varētu izrādīties patiess. No laivu piestātnes ar ūdens taksi (mazāka laiva ar iesauku “long tail”) nokļūstam saulrieta pludmalē. Izklausās daudzsološi, bet mēs ne dēļ nosaukuma vai rieta uz turieni dodamies, bet gan uz izskalvēto Zivjsaimniecības departamentu, kurā esot labas istabas par labām cenām. Sanāk nedaudz aplauzties, jo departamentā noris visādi remontdarbi, kas šķiet neiet kopā ar scenāriju Mierīgi atpūsties, līdz nonākam blakus esošajā kūrortā ar izteiksmīgu nosaukumu “Porn Resort”. Pornovieta piedāvā labu cenu un saulrieta pludmale šķiet galīgi klusa, kas mums der, vienīgi neizdodas noskaidrot neko sakarā ar iestādijuma nosaukumu. (Vēlāk gan tiekam pie izskaidrojuma tik dīvainam nosaukumam – Porn ir pavisam normāls vietējā džeka vārds, bet par Taizemiešu vārdiem jau var rakstīt disertāciju, uz Lipes satiekam arī meiteni, kuru sauc Tuk Tuk, bet viņas tēvs lepni piebilst: “Gluži kā mototakšus”). Iemitinamies savā bambusa bungālītī un laižam izpētīt salu, kas pa lielam sadalās četrās daļās, Sunset beach, Sunrise beach, Bundhaya beach un salas iekškiene. Aizejam pirmajā vakarā vien līdz Saullēkta pludmalei, jo arī līdz tai nokļūšana nezinātājam iešļūcenēs nav no vieglākajiem uzdevumiem... Pirmais iespaids ir šokējošs, sākam jau kalt plānu par tikšanu atpakaļ uz Koh Tao, visas pludmales ir pilnas ar atkritumiem un paismuma laikā superdzidrajā ūdenī peld ne tikai visādas krāsainas zivteles bet arī plastmasas maisiņi un visādu citu iepakojuma sugu pārstāvji. Pēc vakariņām jau pasūtam biļeti uz pirmās laivas krasta virzienā, bet sagadīšanās pēc satiekam kanādieti, kam pieder niršanas bode lakus slavenajam Porn Resort. Tā nu tiekam pie izskaidrojuma, ka atkritumus sarūpējusi vētra, kas bišķi paplosījusies pirms mūsu ierašanās, saklausamies stāstus par niršanu, Lipi pirms desmit gadiem un Kanādas dabu, līdz beidzot nospriežam, ka nebūs jau tik traki, lai veselu dienu pavadītu ceļā uz citu salu, kur jau esam bijuši.
Un nav jau arī tik traki, nākamajā dienā kārtīgi izguļamies, aizejam līdz Bundhajas pludmalei, kurā ūdens ir neaprakstāmi dzidrs un tieši tik zaļganzils kā rāda Martini vai Malibu reklāmās, nu varbūt vēl dzidrāks. Izpētam visus pārējos (divus) salas ceļus (mašīnas viņiem nav, tikai rolleri) un tā pa lielam arī pienāk vakars. Nākošais rīts pienāk ar apņemšanos “centrā” nopirkt beachball inventāru, ko arī veiksmīgi apvienojam ar brokastu ekspedīiju pa vietējām ēdināšanas iestādēm, kurās ēdienkartes diemžēl sola vienu un to pašu, bet mēs vēl nealkstam pēc baigās dažādības, jo rīsu zupa ar zivi brokastīs ir tieši tas kas vajadzīgs. Sauļojamies, peldamies un bumbojamies līdz pienāk arī otrās... vai trešās dienas vakars. nākamo dienu pilnībā veltam snorklingam, un kopumā nopeldam vairākus kilometrus, ieraugam vairākas zivis, kuras neesam iepriekš vēl manījuši, satiekm raju, kuru sakaitināt galīgi neizdodas, tāpat kā neizdodas uzpūtināt to uzpūtīgo adatzivi, noķeram vienu zivi, ar kuru tiek pabarotas mūsu senas draudznes garās zivis (angliski garfish, bet izskatās arī garas), jā nu skats, kur garās zivis uzbrūk miljonam mazo zivju ir riktīgi iespaidīgs, Jānim izdodas aizpeldēt līdz kaimiņu salai, bet tā kā neviens uz tās nedzīvo nav zināms kā to salu sauc... nu vispārībā, feina diena. Pēdējo dienu uz salas atkal veltam iedegumam un grāmatām.... Beigās šķiet ka ir pat sajukušas dienas un datumi, bet kaut kā tomēr saorganizējamies un tiekam pie biļetes uz kontinentu. Tā nu sakravājamies (neko diži gan nav jākravājas, jo turam mantas sakravātas lai pasargātos no iknakts peļu invāzijas, kuras rezultātā tomēr esam zaudējuši divus Lauras apģērba gabalus, gandrīz trešdaļu no mūsu ziepēm, bet esam ieguvuši nelielu caurumu Jāņa zvejniekbiksēs) un drīz jau esam uz ātrumlaivas, tad uz cietzemes, tad autobusā uz Bangkoku, kur nu jau esam nokļuvuši lai izbaudītu pēdējās divas dienas Taizemē.

Nav komentāru: