Pagājušo ceturtdien tiku pie jauna kompja, kura pamatfunkcija būs šī bloga papildināšana no attālākām vietām. Ņemot vērā manas kompjūtervajadzības (mp3, teksta dokumentu redaktors un nets) un parametru, jo sevišķi svara, ierobežojumus, nonācu līdz Asus ražotajam PC Eee. Smieklīgi mazs tas dators, gandrīz grūti saukt par laptopu, drīzāk kaut kāds legtops. Sver viņš zem kilograma, maksā viņš zem 200Ls un virsū ir Linux, kas nedaudz biedē tādus Win ilgtermiņa lietotājus kā mani, bet nu nav tik traki. Trakākais, kas pagaidām nedaudz mulsina, ir mazā tastatūra, nu pagrūti ar maniem strupajiem pirkstiem tur rakstīt puslīdz solīdā ātrumā, bet pie visa jau pierod, tā teikt, agrāk rakstīja ar rakstāmmašīnām, bet mūsdienās tās atrodamas muzejos. Uzskatāmāk droši vien būtu, ja es ieliktu kādu video. Nu re..
http://www.youtube.com/watch?v=jMjIW5qyq3s/
Galu galā, tiem, kam interesē šitais aparāts varu teikt, ka nav vērts viņu pirkt mājas vajadzībām, mazās podziņas, mazo displeju un ierobežotos resursus (nav cietā diska, bet gan 4GB flash atmiņa) atsver tikai nelielais izmērs, kas šķiet būtisks tikai tiem, kas daudz pārvietojas un nav gatavi stiept vēl gandrīz 3kg, kas ir normāla laptopa svars. Cietā diska neesamību domāju atrisināt ar ārējo cietni.
http://eeepc.asus.com/global/
Rāda ziņas ar etiķeti ceļotājs. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti ceļotājs. Rādīt visas ziņas
pirmdiena, 2008. gada 18. februāris
ceturtdiena, 2008. gada 14. februāris
WWOOF!
Vau, vau! Vava viva! Kādas nu kuram asociācijas izdzirdot piecu brutu salikumu WWOOF, bet patiesībā zem saīsinājuma slēpjas pieci vārdi angļu valodā - "World Wide Opportunities on Organic Farms". Esam iesaistījušies šajā kustībā, ja tā viņu var nosaukt, tāpēc nedaudz apskaidrošu, un kas zin, varbūt noder.
Wwoofs esot radies 1971. gadā Lielbritānijā un kopš tā laika izaudzis par samērā lielu starptautiksu organizāciju, kuras pamatdoma, kā jau norāda pašas organizācijas nosaukums ir bioloģiskās lauksaimniecības stimulēšana un atbalsts. Ideja gaužām vienkārša, primitīvi izsakoties, tev ir iespēja strādāt kādā no fermām kā brīvprātīgajam, pretī saņemot naktsmājas un pārtiku. Nu labi, nevar jau ņemt visu arī tik primitīvi, lielākā daļa no saimniecībām ir "idejas saimniecības", un tik daudz nedomā par iespējamo peļņu no savām aktivitātēm, bet par idejas popularizāciju un attieksmes veidošanu, kādēļ arī stundu skaits, kuras dienā jāpavada darbos visbiežāk ir ne pārāk liels, no 4-6, pārējais laiks pēc saviem ieskatiem. Bet par pārējo laiku runājot, interesanti palasīt ko piedāvā savu saimniecību aprakstos saimnieki, nereti atrodam vārdus "meditācija", "joga", bieži vien uzpeld "tradicionālā medicīna", "budisms", "reiki" un pavisam vienkārši uz lietām skatotie "jūra 5 minūšu attālumā", "kalnu velosipēdi", "sērfa dēļi" vai "tuvākais ciems ar bāru 3km"! Protams visam apakšā ir cēla ideja, bet no praktiskās puses skatoties vūfošana ir labs veids, ka ar minimāliem līdzekļiem uzturēties interesantā vietā ilgāku laiku, atkal jāsaka, ka Spānija nav labs piemērs, bet valstīs kā Japāna vai Islande, kur tusēšanās pa hosteļiem varētu sanākt padārga, šis ir OK variants.
Jā, pirms kāda laiciņa samaksāju 20EUR dalības maksu (16Ls Hansabankas komisija par pārskaitījumu uz ESP) un nu esmum oficiāls Spānijas wwoof organizācijas http://www.wwoof.es/ loceklis, kurš šodien nosūtījis trīs meilus uz "fermām" pie okeāna Kadizas reģionā. Ha, nu tādas tās aktualitātes. Jāiet drīz atkal uz poliklīniku pēc hepatītiem!
Wwoofs esot radies 1971. gadā Lielbritānijā un kopš tā laika izaudzis par samērā lielu starptautiksu organizāciju, kuras pamatdoma, kā jau norāda pašas organizācijas nosaukums ir bioloģiskās lauksaimniecības stimulēšana un atbalsts. Ideja gaužām vienkārša, primitīvi izsakoties, tev ir iespēja strādāt kādā no fermām kā brīvprātīgajam, pretī saņemot naktsmājas un pārtiku. Nu labi, nevar jau ņemt visu arī tik primitīvi, lielākā daļa no saimniecībām ir "idejas saimniecības", un tik daudz nedomā par iespējamo peļņu no savām aktivitātēm, bet par idejas popularizāciju un attieksmes veidošanu, kādēļ arī stundu skaits, kuras dienā jāpavada darbos visbiežāk ir ne pārāk liels, no 4-6, pārējais laiks pēc saviem ieskatiem. Bet par pārējo laiku runājot, interesanti palasīt ko piedāvā savu saimniecību aprakstos saimnieki, nereti atrodam vārdus "meditācija", "joga", bieži vien uzpeld "tradicionālā medicīna", "budisms", "reiki" un pavisam vienkārši uz lietām skatotie "jūra 5 minūšu attālumā", "kalnu velosipēdi", "sērfa dēļi" vai "tuvākais ciems ar bāru 3km"! Protams visam apakšā ir cēla ideja, bet no praktiskās puses skatoties vūfošana ir labs veids, ka ar minimāliem līdzekļiem uzturēties interesantā vietā ilgāku laiku, atkal jāsaka, ka Spānija nav labs piemērs, bet valstīs kā Japāna vai Islande, kur tusēšanās pa hosteļiem varētu sanākt padārga, šis ir OK variants.
Jā, pirms kāda laiciņa samaksāju 20EUR dalības maksu (16Ls Hansabankas komisija par pārskaitījumu uz ESP) un nu esmum oficiāls Spānijas wwoof organizācijas http://www.wwoof.es/ loceklis, kurš šodien nosūtījis trīs meilus uz "fermām" pie okeāna Kadizas reģionā. Ha, nu tādas tās aktualitātes. Jāiet drīz atkal uz poliklīniku pēc hepatītiem!
pirmdiena, 2008. gada 11. februāris
Foto lietas
Dažas dienas pagājušas kopš pēdējā ieraksta, bet daudz kas mainījies un gājis uz priekšu. Njā, esmu pateicis darbā, esmu nošokējis vecākus un paspējis jau palielīties draugiem. Visinteresantākais šajā posmā šķiet cilvēku reakcijas un pirmie vārdi, ko viņi saka, pēc tam kad uzzinājuši par manu lēmumu ceļot. Laikam jau vienaldzīga reakcija vēl nav piedzīvota, bet tekstu daudzveidība brīžiem šokē. Ir cilvēki, kuri priecājas par to, ka vismaz kāds spēj sekot saviem sapņiem un darīt kaut ko to īstenošanas labā, bet liela daļa noplāta rokas un sāk ar teikumu, kurā noteikti figurē vārds "nauda". Visa pasaule laikam griežas ap naudu, un gribot, negribot arī liela daļa sabiedrības. Nu jā, cilvēku reakcija ir interesanta, bet lielā mērā viņa mani neietekmē, jo ceļo taču sev nevis citiem.
Lēnām sāk tuvoties arī laiks, kad jāsāk krāmēt mantiņas, dažas somā, dažas kastē, kuru vest kaut kur pie vecākiem. Manā somā lielā vieta atvēlēta fotoštellēm, kas ir diez gan diskutabls jautājums. Palasot dažādu ceļotāju pārdomas par ceļošanas teoriju, bieži nākas saskarties ar viedokli, ka vispiemērotākā fotokamera ceļotājam ir neliela, viegla, lēta kamera, kuru nav žēl pakāst. Bet te parādās kvalitātes jautājums, vai tu tiešām varēsi nofotografēt ar to mazo kameriņu to, ko tu gribi nofotografēt un tā kā tu gribi nofotografēt? Ja tu visu mūžu esi staigājis riņķī ar nelielu "ziepjutrauku", tad iepriekšminētais viedoklis ir OK, un tu vari nomierināties, bet ja tavās rokās kādu laiku turējusies spoguļkamera, sapratīsi, ka negribas mainīt viņu uz "ziepīti". Tēlaini izsakoties, jāmaina Mersis pret zapiņu.
Piemēram, pagājušo sestdien nostaigāju vairākas stundas gar jūru un šo to arī nofotografēju (bildes, kuras tepat blakus manāmas), diez vai man tas būtu bijis pa spēkam ar mazu ziepucīti, tādēļ esmu skaidri nolēmis, ka līdzi ņemšu visu savu fotoiedzīvi, kas sastāv no Canon 350D kameras, trīs objektīviem (Canon EF 200 mm F/2.8 L USM II, Tokina 12-24mm F/4 PRO DX un Tamron SP AF 28-75mm f/2.8 XR Di Macro), nu vēl pāris filtri un statīvs. 
Kopā šis prieks man svara ziņā maksās kādus 4 vai 5 kg, ko nesāt uz muguras, bet uzskatu, ka tas ir to vērts. Secinājums, ja nekad neesi ņēmies ar spoguļkamerām, nepērc viņu ceļošanai, jo apgūšana vien prasa laiku un nervus, bet ja tavā īpašumā jau ir kāda "spogulene", lēmuma pieņemšana paša ziņā!
Nu labi, kameras līdzi ņemšanas jautājums tā kā ir skaidrs, bet atliek padomāt par bilžu uzglabāšanu, lai atkal būtu jāsaķer galva. Mans plānotais risinājums šobrīd izskatās pēc Asusa minidatora, kurš starpcitu maksā teju vai neko http://eeepc.asus.com/global/ un kāda ietilpīgāka ārējā cietā diska. Kompim protams pamatideja būtu nets un pieraksti, bet ja vēl var ar foto lietām savienot, tad tas ir tas, kas vajadzīgs. Par mazo asusu apsolos uzrakstīt tad, kad būšu viņu ieguvis savā īpašumā!
Lēnām sāk tuvoties arī laiks, kad jāsāk krāmēt mantiņas, dažas somā, dažas kastē, kuru vest kaut kur pie vecākiem. Manā somā lielā vieta atvēlēta fotoštellēm, kas ir diez gan diskutabls jautājums. Palasot dažādu ceļotāju pārdomas par ceļošanas teoriju, bieži nākas saskarties ar viedokli, ka vispiemērotākā fotokamera ceļotājam ir neliela, viegla, lēta kamera, kuru nav žēl pakāst. Bet te parādās kvalitātes jautājums, vai tu tiešām varēsi nofotografēt ar to mazo kameriņu to, ko tu gribi nofotografēt un tā kā tu gribi nofotografēt? Ja tu visu mūžu esi staigājis riņķī ar nelielu "ziepjutrauku", tad iepriekšminētais viedoklis ir OK, un tu vari nomierināties, bet ja tavās rokās kādu laiku turējusies spoguļkamera, sapratīsi, ka negribas mainīt viņu uz "ziepīti". Tēlaini izsakoties, jāmaina Mersis pret zapiņu.
Piemēram, pagājušo sestdien nostaigāju vairākas stundas gar jūru un šo to arī nofotografēju (bildes, kuras tepat blakus manāmas), diez vai man tas būtu bijis pa spēkam ar mazu ziepucīti, tādēļ esmu skaidri nolēmis, ka līdzi ņemšu visu savu fotoiedzīvi, kas sastāv no Canon 350D kameras, trīs objektīviem (Canon EF 200 mm F/2.8 L USM II, Tokina 12-24mm F/4 PRO DX un Tamron SP AF 28-75mm f/2.8 XR Di Macro), nu vēl pāris filtri un statīvs. 
Kopā šis prieks man svara ziņā maksās kādus 4 vai 5 kg, ko nesāt uz muguras, bet uzskatu, ka tas ir to vērts. Secinājums, ja nekad neesi ņēmies ar spoguļkamerām, nepērc viņu ceļošanai, jo apgūšana vien prasa laiku un nervus, bet ja tavā īpašumā jau ir kāda "spogulene", lēmuma pieņemšana paša ziņā!
Nu labi, kameras līdzi ņemšanas jautājums tā kā ir skaidrs, bet atliek padomāt par bilžu uzglabāšanu, lai atkal būtu jāsaķer galva. Mans plānotais risinājums šobrīd izskatās pēc Asusa minidatora, kurš starpcitu maksā teju vai neko http://eeepc.asus.com/global/ un kāda ietilpīgāka ārējā cietā diska. Kompim protams pamatideja būtu nets un pieraksti, bet ja vēl var ar foto lietām savienot, tad tas ir tas, kas vajadzīgs. Par mazo asusu apsolos uzrakstīt tad, kad būšu viņu ieguvis savā īpašumā!
trešdiena, 2008. gada 6. februāris
Vagabundo Mundo ir sācies!
Pirmā ziņa šajā blogā, kuras publicēšanu esmu gaidījis jau kādu laiciņu. Beidzot tas ir noticis, ledus ir sakustējies, un šķiet esmu pieņemis vienu no svarīgākajiem lēmumiem savā mūžā - ceļot! Ceļot nevis tādā nozīmē, kā to saprotam ikdienā, runājot par kādu, kurš atvaļinājumu pavadījis Krimā vai devies apskatīt piramīdas un pagozēties Ēģiptes smiltiņās, bet gan "ceļot" pa lielam, ceļot ne tikai ķeksītim un fotoalbūmam, bet sev.
Gandrīz katram no mums ir sapņi, kurus šķiet piepildīt varēsim pēc tam, kad būs nopelnīts miljons, kad paaugsies bērni, kad beigsies mašīnas līzings un tādā garā, bet kāpēc jāgaida un jāatliek? Izdomāju, ka jāsāk ar sapņa īstenošanu, un pēc tam var pieķerties pie miljona pelnīšanas, bērnu audzināšanas, mašīnas līzinga maksāšanas un citām lietām, kuras cilvēkus attur no savu sapņu īstenošanas (ja nu vien sapnis nav miljons, bērni, mašīna).
Nu jau kādu stundu mums ar Lauru ir biļetes uz Kadizu, nu jā uz Spāniju.. Uz turieni tāpēc, ka izdomājām iemācīties spāņu valodu, un Spānija ir forša, kaut vai tāpēc vien, ka tieši uz turieni bija mūsu pirmais īstais ceļojums (2004), kurā devāmies paši uz savu roku un sapratām, ka tusiņš autobusā uz Parīzi ar pusmūža ļaudīm, kuri jau pēc nedeļas atgriezīsies savos darbos visādās pārvaldēs un departamentos, nav tas, ko vajadzētu saukt par ceļojumu. Vagabundo Mundo uzņems apgriezienus 14.martā, kad atvadīsimies no lidostas "Rīga", lai nākošajā dienā atvadītos no lidostas "Stansteda" un iepazītos ar lidostu "Jerez", paldies iepazīšanās dienestam http://www.ryanair.com/! Nu idejas par Spānijas aptaustīšanu un tālākajiem ceļiem mums ir ne mazums, bet par to uzrakstīšu kādu citu dienu. Nākošais lielais solis - atlūgums un vecāku šokēšana!
Gandrīz katram no mums ir sapņi, kurus šķiet piepildīt varēsim pēc tam, kad būs nopelnīts miljons, kad paaugsies bērni, kad beigsies mašīnas līzings un tādā garā, bet kāpēc jāgaida un jāatliek? Izdomāju, ka jāsāk ar sapņa īstenošanu, un pēc tam var pieķerties pie miljona pelnīšanas, bērnu audzināšanas, mašīnas līzinga maksāšanas un citām lietām, kuras cilvēkus attur no savu sapņu īstenošanas (ja nu vien sapnis nav miljons, bērni, mašīna).
Nu jau kādu stundu mums ar Lauru ir biļetes uz Kadizu, nu jā uz Spāniju.. Uz turieni tāpēc, ka izdomājām iemācīties spāņu valodu, un Spānija ir forša, kaut vai tāpēc vien, ka tieši uz turieni bija mūsu pirmais īstais ceļojums (2004), kurā devāmies paši uz savu roku un sapratām, ka tusiņš autobusā uz Parīzi ar pusmūža ļaudīm, kuri jau pēc nedeļas atgriezīsies savos darbos visādās pārvaldēs un departamentos, nav tas, ko vajadzētu saukt par ceļojumu. Vagabundo Mundo uzņems apgriezienus 14.martā, kad atvadīsimies no lidostas "Rīga", lai nākošajā dienā atvadītos no lidostas "Stansteda" un iepazītos ar lidostu "Jerez", paldies iepazīšanās dienestam http://www.ryanair.com/! Nu idejas par Spānijas aptaustīšanu un tālākajiem ceļiem mums ir ne mazums, bet par to uzrakstīšu kādu citu dienu. Nākošais lielais solis - atlūgums un vecāku šokēšana!
Abonēt:
Ziņas (Atom)