pirmdiena, 2008. gada 11. februāris

Foto lietas

Dažas dienas pagājušas kopš pēdējā ieraksta, bet daudz kas mainījies un gājis uz priekšu. Njā, esmu pateicis darbā, esmu nošokējis vecākus un paspējis jau palielīties draugiem. Visinteresantākais šajā posmā šķiet cilvēku reakcijas un pirmie vārdi, ko viņi saka, pēc tam kad uzzinājuši par manu lēmumu ceļot. Laikam jau vienaldzīga reakcija vēl nav piedzīvota, bet tekstu daudzveidība brīžiem šokē. Ir cilvēki, kuri priecājas par to, ka vismaz kāds spēj sekot saviem sapņiem un darīt kaut ko to īstenošanas labā, bet liela daļa noplāta rokas un sāk ar teikumu, kurā noteikti figurē vārds "nauda". Visa pasaule laikam griežas ap naudu, un gribot, negribot arī liela daļa sabiedrības. Nu jā, cilvēku reakcija ir interesanta, bet lielā mērā viņa mani neietekmē, jo ceļo taču sev nevis citiem.
Lēnām sāk tuvoties arī laiks, kad jāsāk krāmēt mantiņas, dažas somā, dažas kastē, kuru vest kaut kur pie vecākiem. Manā somā lielā vieta atvēlēta fotoštellēm, kas ir diez gan diskutabls jautājums. Palasot dažādu ceļotāju pārdomas par ceļošanas teoriju, bieži nākas saskarties ar viedokli, ka vispiemērotākā fotokamera ceļotājam ir neliela, viegla, lēta kamera, kuru nav žēl pakāst. Bet te parādās kvalitātes jautājums, vai tu tiešām varēsi nofotografēt ar to mazo kameriņu to, ko tu gribi nofotografēt un tā kā tu gribi nofotografēt? Ja tu visu mūžu esi staigājis riņķī ar nelielu "ziepjutrauku", tad iepriekšminētais viedoklis ir OK, un tu vari nomierināties, bet ja tavās rokās kādu laiku turējusies spoguļkamera, sapratīsi, ka negribas mainīt viņu uz "ziepīti". Tēlaini izsakoties, jāmaina Mersis pret zapiņu. Piemēram, pagājušo sestdien nostaigāju vairākas stundas gar jūru un šo to arī nofotografēju (bildes, kuras tepat blakus manāmas), diez vai man tas būtu bijis pa spēkam ar mazu ziepucīti, tādēļ esmu skaidri nolēmis, ka līdzi ņemšu visu savu fotoiedzīvi, kas sastāv no Canon 350D kameras, trīs objektīviem (Canon EF 200 mm F/2.8 L USM II, Tokina 12-24mm F/4 PRO DX un Tamron SP AF 28-75mm f/2.8 XR Di Macro), nu vēl pāris filtri un statīvs.
Kopā šis prieks man svara ziņā maksās kādus 4 vai 5 kg, ko nesāt uz muguras, bet uzskatu, ka tas ir to vērts. Secinājums, ja nekad neesi ņēmies ar spoguļkamerām, nepērc viņu ceļošanai, jo apgūšana vien prasa laiku un nervus, bet ja tavā īpašumā jau ir kāda "spogulene", lēmuma pieņemšana paša ziņā!
Nu labi, kameras līdzi ņemšanas jautājums tā kā ir skaidrs, bet atliek padomāt par bilžu uzglabāšanu, lai atkal būtu jāsaķer galva. Mans plānotais risinājums šobrīd izskatās pēc Asusa minidatora, kurš starpcitu maksā teju vai neko http://eeepc.asus.com/global/ un kāda ietilpīgāka ārējā cietā diska. Kompim protams pamatideja būtu nets un pieraksti, bet ja vēl var ar foto lietām savienot, tad tas ir tas, kas vajadzīgs. Par mazo asusu apsolos uzrakstīt tad, kad būšu viņu ieguvis savā īpašumā!

Nav komentāru: