Speciālziņa - Meksikas virtuve

Meksika ir slavena ar savu superīgo, pikanto virtuvi, kas plaši pārstāvēta ārpus pašas Meksikas. Chili con Carne, asās čilī zupiņas, tako ar visādiem pikantiem pildījumiem, kurus labi papildina spēcīgs siers un marinēta halapeņo pipara šķēlītes, kukurūzas čipsīši ar visādām biezām mērcītēm. Tāpat kā likums visās meksikāņu ēstuvēs var tikt arī pie Coronas ar laima šķēlīti un tekilas šotiņiem, kas it veikli iet lejā kopā ar citrona šķēlīti un sāls šķipsniņu.. un vēl taču ir tas tārps, kas tiek likts iekšā īpaši kvalitatīvos meksikāņu dzērienos, lai tā attīrītu alkoholu no visādiem ražošanas procesā radītiem blakusproduktiem.
Pat nezinu ar kuru no visiem augstāk minētajiem mītiem lai sāk, jo uz sirds ir sakrājies tik daudz – autentiskā meksikāņu virtuuve ir lielākā vilšanās, kuru mums nācies piedzīvot visa ceļojuma laikā, un varbūt tā nebūtu bijusi tik liela, ja mēs nebūtu sevi gatavojuši kaut kam īpašam, tāpēc arī šis bloga speciālnumurs – visiem tiem, kas kādreiz sapņojuši vai sapņo par lielisku meksikāņu ēdienu meksikāņu izpildījumā. Chilli con Carne – kas tas tāds ir? Lai arī kas tas tāds ir, Meksikā tādu atrast nebūs viegli, bet ja nu tomēr kārojas, jāskatās uz kādiem superstīviem iestādījumiem, kas orientējas uz gringo (amerikāņu tipa tūristu) publiku, kas ir pārāk tramīga, lai ietu uz vietējām ēdināšanas iestādēm. Tādas atrast nav pārāk grūti, jāmeklē lielākajās pilsētās ap galveno laukumu, viegli atpazīstamas pēc plašām terasēm, kuras apdzīvo pensijas vecuma amerikāņi ar Nikon D40 kaklā. Tajās pat vietās var meklēt asās čilī zupiņas un citus “meksikāņu” ēdienus, ar kuriem jau esam iepazinušies mājās. Tiesa gan tostitos kukurūzas čipsīšus ar sieru var atrast arī Pemex benzīntankos, tomēr viņi izskatās tik nožēlojami, ka neviens sevi cienošs “meksikāņu virtuves” fans tādus nepirks...
Tātad viss, ar ko mūs ārpus Meksikas baro meksikāņu restorānos ir “parameksikāņu” ēdiens! Kas tad ir īsts meksikāņu ēdiens?? Tako ir īsts meksikāņu ēdiens... protams, ne tas, ko par tako sauc Taco Bell štatos vai Kanādā. Tortiļa - kukurūzas vai miltu pankūka, kas attāli atgādina lavašu tiek pildīta ar grillētu gaļu un dažādiem dārzeņiem, kas tiek pārlieti ar mērci.. Gaļa parasti nav ne daudz, ne garšīga, dārzeņi kā kurā vietā, bet mērces nav ne asas, ne biezas... kopumā neslikts ēdiens, ja vien tas nav jāēd katru dienu, bet meksikāņi tako ēd ne vienreiz vien dienā, un 85% no visām pilsētas (95% no ārpilsētas) ēstuvēm taisa tikai tako. Ja apnīk tako, var paņemt Tortu, Burro, Enchiladu, Vampiru, Hamburguesu vai HotDog'u, kas pa lielam diez ko neatšķiras no Tako, vienīgi tortillas vietā būs maize, dažādās formās.. Vienvārdsakot, meksikāņi pa lielam ēd to, ko citur sauc par fast food, junk food, ātrajām uzkodām vai našķiem. Nu labi, ir jau arī restorāni, kuros var tikt pie “kārtīga” ēdiena, tomēr nevajag pārāk daudz gaidīt no šādiem iestādījumiem, viss ēdiens peld krietnā daudzumā plānas mērcītes, piedevas (kartupeļi/rīsi) ir pavisam minimālas un porciju izmērs diez vai pārsniegs pusi no tā, ko servē vidusmēra latviešu kafūzis, un nav par ko brīnīties, jo uz galda ir krietna kaudzīte to pašu tortiļu, kas veido meksikāņa uztura piramīdas pašus pamatus. Visu šķīvja saturu jākrāmē iekšā tortiļā, kas pēc pamērcēšanas mērcē jāēd nost. Un ja nepatīk arī šāda tipa ēstuves, var doties uz gringo restūžiem (augstāk atrodamas norādes kā tādus atrast) vai tirgu, vai lielveikalu. Labi, ir jau arī izņēmumi, kā piemēram piekrastes pilsētas, kurās var tikt pie labas zivju izvēles un samērā garšīgiem jūras velšu ēdieniem, gandrīz jebkurā miestā var tikt pie grillēta cāļa vai tvaicētas kukurūzas un tā apiet tako lāstu, bet kopumā meksikāņu virtuve ir “pārsteigums”. Lielākais pārsteigums līdz šim – saldējums ar sāli, laimu un čili. Vislabākais, ko līdzšim esam ēduši ir avokado, tiešām labs, ir atrodami inčīgi banāni un citādi augļi, kas nevārtās pa Eiropas lielveikalu plauktiem... Pārtikas cenas veikalos un tirgū ir saprātīgas, bet ēdināšanas iestādes nelutina, te vis nav Āzija.
OK, aizmirstam visu negatīvisma devu, kuru esam veltījuši pārtikai un ķeramies pie saldā ēdiena. Alus Meksikā ir labs!! Corona te ir pats populārākais alus pilnīgi droši. Vietējie diez ko neaizraujas ar mazajām, ierastajām 0.3L pudelītēm, gandrīz jebkurš meksikāņu aliņš nopērkams arī 0.9L un 1.25L stikla pudelēs, kas sanāk krietni izdevīgāk no materiālā viedokļa, jo sevišķi, ja nes tukšo pudeli atpakaļ. Taras apmaiņa te ir topā, pudelēm ir laba cena, kas strādā, pa ielām te stikli nemētājas. Corona ir tikai viens no meksikāņu brūvējumiem, var tikt arī pie Carta Blanca, Victoria, Pacifico, Indio, Modelo (ir arī tumšais variants) un visādiem ne tik populāriem aliņiem. Pacifico ir mans favorīts, bet Laura iecienījusi Coronu (karstais laiks ir darījis savu).
Tekila šeit ar sāli un citronu netiek patērēta un varētu pat teikt nav top dzēriens, daudz lielākā cieņā ir viskijs un mezkāls. Viskijs un mezkāls ir lētāks par dzeramu (legālu) tekilu. Tekila tiek aplikta ar milzīgu nodokli (70%) līdz ar ko nemaz nevar būt pārāk lēta, pie tam zilā agave no kuras jānāk vismaz 51% no cukuriem, kas veidos alkoholu, aug 5-12 gadus, līdz tiek novākta alkoražošanas vajadzībām. Vēl jau reģionālais stāsts, tikai tās destilēšanas iestādes, kas atrodas nelielajā Jilasco provinces daļiņā, kuras centrs ir Tequila, drīkst savu tekilu saukt par tekilu. Viss, kas nāk no citurienes, sastāv no mazāk agaves u.tml. ir mezkāls, kurš dažkārt ir lēts, dažkārt vienkārši pretīgs, dažkārt pavisam pretīgs, dažkārt viņā ir tārps, kura vienīgais uzdevums ir izvilināt pāris peso vairāk no eksotiku alkstošā gringo. Labu tekilu šeit dzer aptuveni tā kā konjaku Eiropā... istabas temperatūra, nejauc ne ar kādiem softiņiem, nedzer šotus, vienvārdsakot, izbauda garšas īpatnības un piedzeršanos neuzstāda par pašmērķi, bet tas viss attiecas tikai uz Aņejo vai Reposado (zeltītā), savukārt Blanco (sudrabotā) ir kā radīts kokteiļiem. Galvenais, kam jāpievērš uzmanību pērkot zeltīto tekilu, cik procenti no dzēriena nāk no zilās agaves un cik atpazīstams ir brends, jo Eiropā nereti tiekot tirgota “viltotā” tekila, kura tad arī tīri labi iet kopā ar sāli un citroniņu.