Bienvenido en Mexico!

Par ASV un Meksikas robežas šķērsošanu esam dzirdējuši dažādus stāstus no amerikāņiem... Mēs esam nedaudz noraizējušies par mašīnas ievešanu valstī un ar to saistītām formalitātēm. Tā kā pēdējā laikā mums plāni mainās diezgan bieži, nav sanācis laiks visas detaļas kārtīgi izpētīt, bet ko nu vairs...
Pierobeža ir pārblīvēta ar visādiem policistiem, muitniekiem, robežsargiem, narkotiku biznesa apkarotājiem un līdzīgiem valsts darboņiem, jūtams, ka lietas te tiek uztvertas nopietni, ko gan nevar teikt par pašu robežu, kuru šķērost abos virzienos var bez liekām problēmām, Meksikas pusē pat ir jāpameklē kāds, kurš varētu sazīmogot pases, lai nesanāk gluži tā, ka esi nelegāls. Bienvenido en Mexico! 21 km no robežas ir kontroles punkts, kurā jākārto nepieciešamie dokumenti saistībā ar mašīnu. Pirmā problēma, ar ko saskaramies – mums pirms pāris dienām ir beigusies Kanādas apdrošināšana... Diemžēl mašīnas reģistrācija un apdrošināšana ir uz vienas un tās pašas lapas. Mēs gan mēģinam skaidort, ka tas ir apdrošināšanas nevis mašīnas reģistrācijas beigu termiņš un tiekam sūtīti tālāk pie cita lodziņa, tad vēl citur līdz beigās džeki pēc pāris minūšu sarunas uzliek zīmogu un apstiprina, ka viss ir ok. Ja Meksikā iebrac ar savu auto, ir jāmaksā importa nodoklis (vai arī jāatstāj bankas kartes numurs), kurš tiek atgriezts, ja arī ārā no valsts izbrauc tas pats cilvēks ar to pašu mašīnu, šādā veidā viņi cenšas iekasēt nodokli, ja nu gadījumā mašīna tiek pārdota. Šoreiz problēma ir tā, ka mašīna ir uz Jāņa vārda, bet vienīgā VISA karte, kas mums ir, ir Laurai, diemžēl tas šajā gadījumā neder, arī skaidras naudas mums tik daudz nav.... Jādoas atpakaļ uz pierobežas pilsētu meklēt bankomātu. Pēc pāris stundām viss ir ok, sāk jau krēslot un mēs dodamies tālāk! Vēl pēc pāris stundām mūs sagaida nākamais pārbaudījums – uzbraucam kam asam un riepa caura.... Ok, nomainam un lēnām braucam tālak cerībā atrast kādu servisu 12os naktī. Pēc kādiem 110km mums ierugam uzrakstu “llantaneria” - riepotava, kas ir atvērta 24/7. Mehāniķis izvelk 20cm asu priekšmetu no riepas, salīmē 2 caurumus un pēc 15 minūtēm mēs jau dodamies tālāk. Gribam nokļūt līdz Kinai – mazai piejūras pilsētiņai, kas ir pēc 100 km. Diemžēl mums tik raiti neiet, pēc pāris minūtēm mūs aptur policija (bijām gandrīz vienīgie, kas nakts vidū braukā pa pilsētu) un piesienās mums ceļa marķējuma ignorēšanu. Viņiem ir taisnība, jo markējums ir gandrīz neredzams. Pārbaudot papīrus, atkal jāskiadrojas par papīru derīgumu beigu termiņiem. Kaut kā tomēr mūsu dialogs spāniski izdodas un tiekam galā veiksmīgi. Pēc pāris km ir nākamais izaicinājums - milzīga migla, varam sasktaīt tik pāris metrus uz priekšu un ātrāk kā 20km/h nav iespējams pabraukt. Ir jau 2 naktī un acis arī arvien grūtāk noturēt vaļā. Gandrīz vai nepamanam, kad esam jau Kinā, jo kā reiz tieši šajā vakarā pilsētā ir pazudusi elektrība un sameklēt vai ieraudzīt kādu hosteli nav viegli. Mums paveicas, un uz pāris minūtēm parādās elektrība, kas ir pieteikoši, lai iečekotos ne pārāk lētā viesnīcā, bet drusciņ par maz, lai paspētu ieiet dušā.