trešdiena, 2010. gada 28. aprīlis

Finito

Dienvidu salas centrālajā reģionā augļu sezona tuvojas noslēgumam. Mūsu veikalā palikuši tikai āboli, bumbieri, daži nektarīni un dažas sapakotas miksētu augļu kastes, kuras plauktos stāv jau kādu mēnesi un no kurām ik pa laikam izņemam pa kādam sapuvušam persikam vai bezgaršīgam nektarīnam. Ir pavēss un mēs priecājamies, ka vairs tik bieži nav jātaisa saldējums. Arī mūsu priekšniece ir nedaudz atslābusi un sāk izrādit kadas cilvēcīgākas pazīmes. Jēēēē, šī ir ilgi gaidītā pedējā nedēļa. To visu vēl patīkamāku padara mūsu draugi – Ale un Katia (tie paši, kurus satikām Meksikā), kuri „nedaudz” izmainot savu maršrutu nu ir Jaunzēlandē un jau nedēļu mūs pēc darba sagaida ar vakariņām itāļu stilā un iekurinātu kamīnu. Nākamnedēļ pametam Roksburgu, kur nu jau bijām sākuši justies kā vietējie – dodoties uz vienīgo miesta veikalu vienmēr satiekam kādu pazīstamu cilvēku,kurš grib uzzināt, kas tad mums šovakar vakariņās vai kas jauns mūsu veikalā. Dzīve laukos ir darijusi savu un nu mēs esam sākuši cept maizi, gatavot ievārījumu, dažādas mērces, skābēt kāpostus.

2 komentāri:

ap.lv teica...

un kur talak?
P.S. forshs kamiins

Vita teica...

ārkārtīgi feina bilde pie kamīna! ļoti piesaista :)