ceturtdiena, 2009. gada 25. jūnijs

Atpakaļ Ķīnā

Ceļš uz Šining (Xining) vien ir ko vērts, diemžēl ne pašā pozitīvākajā nozīmē. Protams, kalni ir skaisti un pa ceļam pat uzsnieg sniegs, bet tas viss ir tikai fons īstām mocībām četru kilometru augstumā, četrpadsmit stundu garumā. Esam tikuši pie smalkākajām biļetēm guļošajā autobusā, kas ir viens no sakarīgākajiem pārvietošanās veidiem, ja jāpieveic milzīgi attālumi, vismaz mūsu iepriekšējā pieredze neliecināja par pretējo. Šoreiz viss sākas ar šofera vēlmi nopelnīt, autobusā, kurā visas guļamvietas jau aizņemtas, tiek laisti iekšā exstra cilvēki, kas iekārtojas ejās. Drīz vien sākas arī pīpēšana un autobuss ir vieglā migliņā. Dūmu efektu pastiprina zeķu smārdiņš un extra pasažieru vēlme ieriktēties vismaz daļēji tavā tā jau mazajā gultiņā. Smalkajā autobusā logus atvērt vis nevar, jo strādā gaisa kondicionēšana, kas visu padara vēl neciešamāku. Tomēr kaut kā galā tiekam un vizīti Šiningā sākam ar izgulēšanos viesnīcā, kas ir tiešām jauka. Pēcpusdienā dodamies ielās un konstatējam, ka pilsēta ir diez gan mierīga, par spīti saviem divarpus miljoniem iedzīvotāju. Patīkamas pārmaiņas ēdienkartē sagādā vietējie musulmaņi, kas dominē arī vakara tirgū, kur var atrast visu kaut ko liekamu uz kārā zoba. Arī alus cenas veikalos ir visai patīkamas un pa vakariem piesēžam uz viesnīcas jumta terases, no kuras pārredzama visa pilsēta. Dienas Šiningā paskrien ātri, jo nav te īsti ko apskatīt, nav arī kur steigties, vienkārša, mierīga pilsēta Ķīnas nomalē. Esam nolēmuši no nomales doties uz pavisam centrālu vietiņu, bijušo galvaspilsētu Xi'An, bet pēdējo dienu Šiningā pavadam tusējot pa visādām ēdienu tirgotavām, testējot dažādus vietējos brīnumus, nekas baigi nepārsteidz, bet dienu aizvadam ok. Atvadamies no mūsu jaunā čoma vācieša un sēžamies vilcienā, kas šķiet ir civilizētākais pārvietošanās veids Ķīnā.

Nav komentāru: