Wat Pho un Thai mazaaaaazh

Šodien nav mūsu pati veiksmīgākā diena. No rīta dodamies uz tempļiem. Kā bijām iepriekš lasījuši, templī nav atļauts doties iekšā šortos un t-kreklā ar īsām piedurknēm, tāpēc par spīti karstumam saģērbjamies atbilstoši lasītajam. Bet, kā beigās izrādās, neviens tūrists un arī vietējie to vispār neievēro, līdz ar to mēs izceļamies uz pārējo fona ar garajām biksēm, piedruknēm un kedām. Tempļi..... ir mega iespaidīgi. Pareizāk jau būtu teikt, ka mēs devāmies tikai uz vienu no tempļiem, Wat Pho, kas vairāk ir tāds kā tempļu komplekss. Gandrīz pus dienu pavadam Pho, izpētam visas tās celtnes un pavērojam arī vietējos, kas atsevišķos dievnamos cītīgi lūdzas. Sarunu ar mums uzsāk pavecāks mūks, mūka kungs izliekas, ka zin, kur ir Latvija, kas viņaprāt ir “Number One”, bet pēc tam prasa simtnieku, ko viņš pilnīgi loģiski no mums nedabū. Nu labi, lai nu kā tur ar visu to krāšņumu un eksotiku, ko necentīsimies nemaz aprakstīt, jāpiemin vienīgi pasaules lielākās guļošā Budas skulptūras apmeklējums, vo tas ir iespaidīgs veidojums, apmēram piecdesmit metrus garš Buda izlaidies vienā no tempļiem.
Atpakaļceļā svīszdami meklējam kādu veikalu, lai nopirktu aukstu ūdeni un konstatējam, ka savu ceļvedi par Taizemi esam atstājuši pie kādas no Budas statujām. Jāmeklē jauns! Rajonā, kur esam apmetušies, tiek tirgotas gan jaunas, gan lietotas grāmatas par dažādām valstīm, bet cenas nav baigi lētās arī lietotajām grāmatām.
Pēcpusdienā Jānis dodas pakaļ vīzām uz Vjetnamas vēstniecību, tikmēr Laura bauda (ja to varētu nosaukt par baudu) pēdu masāžu. Iepriekš jau bijām lasījuši, ka Thai masāža nav īpaši relaksējoša, ka tā ir pat nedaudz sāpīga. Bet tā kā skaistumkopšanas salons, uz kuru Laura devās bija vairāk orientēts uz tūristiem, un vēlme bija pēc pēdu masāžas, tad tika gaidīta relaksācija. Pēc pirmajiem pieskārieniem jau varēja sarprast, ka nekāda relaksācija tomēr nebūs. Vairāk bija saspringums, pat sāpes, nevis relaksācija, ceru, ka tomēr masieris uzspieda uz pareizajiem punktiem =)))