Antigvā ierodamies nezigulējušies, vēl nav astoņi no rīta, tādēļ ari nav viegli pamanīt un sameklēt kādu hosteli, jo visi vēl ir ciet. Kad esam tikuši galā ar pirmo uzdevmu, dodamies uz tirgu, pirmdienas šeit ir tirgus dienas – no apkārtnē esošajiem ciemiem sievietes savos krāšņajos tradicionālajos tērpos, pārvietodamas savu tirgojamo mantu milzīgos grozos un nesot tos uz galvas, jau krietni pirms paša tirgus mēģina visu notirgot (galvenokārt dārzeņus un augļus).
Iepērkam ko brokastīm un dodamies nosnausties. Pēcpusdienā izstaigājam pilsētu, kuru nebūt nevar uzskatīt par tipisku Gvatemalai – viss ir gandrīz vai perfkts, tīrs un sakpots. Kaut kur lasīju, ka šādi pēc pāris gadiem varētu izskatīties visa valsts, ja to sāktu kontrolēt skandināvi. Antigva ir vai katra tūrista sarakstā, daudz populārāk kā šeit mācīties spāņu valodu ir vulkānu apsate. Pilsētu ieskauj vairāki vulkāni un viens no tiem ir arī aktīvs. Tā nu nākamajā rītā jau sešos esam gatavi kāpt Pacaya vulkānā.
Vulkānā ir iespējams uzkāpt tikai gida pavadībā, līdz ar to mēs kopā kāpjam 12 cilvēki. Kāpiens ir diezgan stāvs un daži jau pēc pārsimts metriem izvēlas tālāk doties ar zirga palīdzību (kādi 7 vietējie uz zirgiem mūsu grupai seko visu laiku ceribā, ka kāds neizturēs un tādējādi varēs nopelnīt). Pēc pāris stundām esam galā, to var just, jo paliek arvien karstāks. Mazus lavas gabaliņus redzam dažus metrus no mums, ik pa brīdim no vulkāna nogrūst kāds akmeņu krāvums.
Tā nu mēs ēdam uz lavas grillētus marshmellows un smejamies, ka nevienā citā valstī nebūtu iespējams tik tuvu piekļūt aktīvam vulkānam. Bet izrādās, tas nav viss, mēs dodamies vēl augstāk! Un atkal pēc stāva kāpiena mēs nonākam pie īstas lavas straumes. Diemžēl tuvāk kā pāris metrus nav iespējams pieiet, jo kurpes sāk kust un lipt klāt pie akmeņiem. Laikam ar vulkāna apskati arī esam izsmēluši Antigvas resursus, kas kaut nedaudz mūs vilinātu.
Iepērkam ko brokastīm un dodamies nosnausties. Pēcpusdienā izstaigājam pilsētu, kuru nebūt nevar uzskatīt par tipisku Gvatemalai – viss ir gandrīz vai perfkts, tīrs un sakpots. Kaut kur lasīju, ka šādi pēc pāris gadiem varētu izskatīties visa valsts, ja to sāktu kontrolēt skandināvi. Antigva ir vai katra tūrista sarakstā, daudz populārāk kā šeit mācīties spāņu valodu ir vulkānu apsate. Pilsētu ieskauj vairāki vulkāni un viens no tiem ir arī aktīvs. Tā nu nākamajā rītā jau sešos esam gatavi kāpt Pacaya vulkānā. 
Vulkānā ir iespējams uzkāpt tikai gida pavadībā, līdz ar to mēs kopā kāpjam 12 cilvēki. Kāpiens ir diezgan stāvs un daži jau pēc pārsimts metriem izvēlas tālāk doties ar zirga palīdzību (kādi 7 vietējie uz zirgiem mūsu grupai seko visu laiku ceribā, ka kāds neizturēs un tādējādi varēs nopelnīt). Pēc pāris stundām esam galā, to var just, jo paliek arvien karstāks. Mazus lavas gabaliņus redzam dažus metrus no mums, ik pa brīdim no vulkāna nogrūst kāds akmeņu krāvums. 
Tā nu mēs ēdam uz lavas grillētus marshmellows un smejamies, ka nevienā citā valstī nebūtu iespējams tik tuvu piekļūt aktīvam vulkānam. Bet izrādās, tas nav viss, mēs dodamies vēl augstāk! Un atkal pēc stāva kāpiena mēs nonākam pie īstas lavas straumes. Diemžēl tuvāk kā pāris metrus nav iespējams pieiet, jo kurpes sāk kust un lipt klāt pie akmeņiem. Laikam ar vulkāna apskati arī esam izsmēluši Antigvas resursus, kas kaut nedaudz mūs vilinātu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru