Matagalpa ir vienkārša, relaksēta pilsēta, kas ievērojama ar apkārtnē esošajām kafijas plantācijām. Ir sācies ražas novākšanas laiks un pa ceļam mēs varam vērot kafijas pupiņu žāvēšanas procesu. Patīkami, ka pilsēta ir kalnos un karstums tik ļoti necepina. Pēcpusdienā izpētam apkārtni un kaļam nākamās dienas plānus. Diemžēl kafijas muzejā notiek rekonstrukcijas darbi un muzejs ir slēgts.
Nākamā diena iesākas ar veļas mazgātuves izmisīgiem meklējumiem, pēc kādām piecpadsmit minūtēm informācijas birojā, tās izpalīdzīgais darbinieks beidzot ir atradis, iespējams, vienigo vietu pilsētā, kur iespējams izmazgāt drēbes. Nākamais solis – organiskā šokolādes ražotne. Pēc pāris km augšup kalnā esam klāt, bet neliela vilšanās – tūre šodien pieejama tikai spāniski. Atceroties tūri cigāru fabrikā, kura arī bija spāņu valodā, secinam, ka mūsu spāņu valoda nav tik perfekta, lai sparastu pilnīgi visu. Tā nu beigās mēs tiekam nedaudz saīsinātā tūrē bez maksas = ))) Diemžēl pašu šokolādes gatavošanas procesu šajā dienā nebija iespējams vērot, jo reizi nedēļā viss tiek tīrīts un kārtots, tomēr gide mums izstāsta visu par šokolādes gatavošanu, vien piebilstot, ka tas ir ļoti vienkārši un tik cienā mūs ar konfektēm.
Ražotne ir tikai 5 gadus veca un pieder holandiešiem. Šokolādes sastāvā ir tikai cukurs un kakao, kas atkarībā no šokolādes veida tiek papildināts ar riekstiem, rumu un citām ekstrām. Kakao pupiņas tiek audzētas turpat Nikaragvā, bet organiskais cukurs nāk no Kostarikas. Nopērkam pāris šokolādes un dodamies atpakaļ uz centru, jo drīz jau vakariņu laiks!!! Nezinu, vai iepriekš esam minējuši, cik ļoti mums garšo Nikargvas ēdiens. Brokastīs, pusdienās un vakariņās ēdienkarte īpaši neatšķirās – rīsi, pupiņas, gaļa, bet tas viss tiek pagatavots pēc iepsējas daudzveidīgāk = )))) Rīt dodamies uz Lion, kur mums sarunāts randiņš ar mūsu itālu draugiem = ))))
Nākamā diena iesākas ar veļas mazgātuves izmisīgiem meklējumiem, pēc kādām piecpadsmit minūtēm informācijas birojā, tās izpalīdzīgais darbinieks beidzot ir atradis, iespējams, vienigo vietu pilsētā, kur iespējams izmazgāt drēbes. Nākamais solis – organiskā šokolādes ražotne. Pēc pāris km augšup kalnā esam klāt, bet neliela vilšanās – tūre šodien pieejama tikai spāniski. Atceroties tūri cigāru fabrikā, kura arī bija spāņu valodā, secinam, ka mūsu spāņu valoda nav tik perfekta, lai sparastu pilnīgi visu. Tā nu beigās mēs tiekam nedaudz saīsinātā tūrē bez maksas = ))) Diemžēl pašu šokolādes gatavošanas procesu šajā dienā nebija iespējams vērot, jo reizi nedēļā viss tiek tīrīts un kārtots, tomēr gide mums izstāsta visu par šokolādes gatavošanu, vien piebilstot, ka tas ir ļoti vienkārši un tik cienā mūs ar konfektēm. 
Ražotne ir tikai 5 gadus veca un pieder holandiešiem. Šokolādes sastāvā ir tikai cukurs un kakao, kas atkarībā no šokolādes veida tiek papildināts ar riekstiem, rumu un citām ekstrām. Kakao pupiņas tiek audzētas turpat Nikaragvā, bet organiskais cukurs nāk no Kostarikas. Nopērkam pāris šokolādes un dodamies atpakaļ uz centru, jo drīz jau vakariņu laiks!!! Nezinu, vai iepriekš esam minējuši, cik ļoti mums garšo Nikargvas ēdiens. Brokastīs, pusdienās un vakariņās ēdienkarte īpaši neatšķirās – rīsi, pupiņas, gaļa, bet tas viss tiek pagatavots pēc iepsējas daudzveidīgāk = )))) Rīt dodamies uz Lion, kur mums sarunāts randiņš ar mūsu itālu draugiem = ))))
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru