Sweat Heart

Beidzot mūsu dārzā ķirši ir gatavi, sākām ar sweat heart šķirni. Iepriekšējās 10 dienas strādājām bez brīvdienām pa 10, 11 stundām.. Īstenībā esam baigie monstri, jo dažas dienas strādājām pat bez pārtraukumiem, jo īpaši sākumā, kad nebija nepieciešama pusdienu pauze, jo no ķiršiem veders bija pārpildīts. Vislabāk, ja izdodas vispār ķiršus neēst, bet tas nav iespējams, tas notike automātiski, kad ieraugi kādu milzīgu tumši sarkanu ķirsi pašā koka galotnē. Dienas pirmajā pusē ķirši garšo ļoti labi = ))) Laiks priekš ķirsīem bija ideāls, ne lija lietus, ne bija par karsu, ja neskaita divas pēdejās dienas, jo karstā laikā ķrši kļūst mīksti un.... Tādēļ karstā lakā pārtraucam lasīt jau pēc diviem. Neesam paši ātrākie lasītāji, bet tā kā neņemam tik daudz pauzes un sākam lasīt jau pēc sešiem no rīta, mūsu rezultāti nav slikti, pagaidām Lauras personiskais rekords ir 55 ķiršu spaiņi dienā, Jānim.... nedaudz mazāk.
Mūsu hostelī pārsvarā visi ir nodarināti ķiršu jomā, vai nu lasa vai pako, tādēļ, ja arī vakarā kāds atnes kādu ķirsi no dārza, tie paliek neapēsti, neviens vairs nevar uz tiem pat paskatīties.
aaa, laikam pirms ķiršu sezonas mums bija viena brīvdiena, kurā nedudz pacepinājāmies saulītē un dienu pavadījām augšā kalnos pie viena ezera, bet citādi nekas tāds nav noticis pa šīm dienām,jo pārsvarā strādājam, tā,ka viss notiek tikai ap ķiršiem, rit laikam lasīsim citu šķirni. Laimīgu Jauno gadu!!! Ķīniešu bloks jau šorīt no paša rīt sāka gatavot svētku mielastu!!!

Baltvīns ar smiltīm

Pickings un packings iet pilnā sparā, bet mums vakrdiena bija brīva! Brīvuma rezultātā esam nonākuši pie secinājuma, ka tikko salasītas mīdijas gatavot nav prāta darbs, ja vien tavs mīļākais ēdiens nav jūras smiltis. Tieši ar smiltīm tās mīdijas ir “bagātinātas”, līdz ar ko visa ķiploku smalcināšana un baltvīna sildīšana pa lielam izrādās veltīga. Nu jā, mīdijas (tas kas nopērkams Eiropā ir mīdiju mazbērni) un vēl dažus citus moluskus ielasījām rīta cēlienā pēc nakts, kuru pavadījām mašīnā pie jūras, uz kurieni devāmies jau piektdienas vakarā tūlīt pēc darba. Lietus nedaudz pajauca mūsu plānu gozēties pa pludmali, un nonācām lielpilsētā Danīdenā, biš paklaiņojām pa centru, bet šokolādes fabrikas apskati un tūri pa alus darītavu atlikām uz citu reizi, kad brauksim skatīt pasaulē stāvāko ielu. OK, tagad risinājums, kuru atradu internetā – mīdijas uz pāris stundām jāpatur spainī ar ūdeni, kuram pievinots nedaudz sāls un kukurūzas milti, nākošreiz paprovēsim!! :)

Hippy New Year

Atkal strādājam, tādēļ ieraksti blogā kļūst arvien retāki =)))
Vispirms par darbu... Kad pēc mēneša ilgas strādāšnas ābeļu dārzā, visus ābolkokus bijām izretinājuši, bijām ieguvuši labas iemaņas ātrai strādāsanai un paguvuši iemīlēt mūsu darbu, vienu dienu mēs tikām pielikti pie darba pakotavā. Tā visu dienu šķirojām un pakojām persikus, šoreiz Denija sievas uzraudzībzā. Vairs nevar strādāt, kā ienāk prātā, cik ātri vai lēni grib, ņemt pauzes, kad grib, viss jādara nenormālā atrumā, bet, lai kā centāmies, šķirojamo mašīnu nācās apstādināt ik pa laikam, jo netikām līdz. Nākamajā dienā beidzot tikām pie izslavētās ķiršu lasīšanas. Iepriekš bijām dzirdējuši, ka ar lasīšanu var labi nopelnīt, jābūt tik ātram, bet tā kā gandrīz visi pārējie bekpakers iemītnieki ir nodarbināti šajā jomā un par ķiršu kvalitāti sūdzās katru dienu, esam diezgan skeptiski pret šo nodarbi. Rezultātā bija ok, bet īstā kiršu raža mūsu dārzā sāksies tikai pēc pāris dienām, ldz tam, iespējams, būs daži ķirši, ko lasīt un pakot. Pakošana gan ir viens briesmīgs darbs... ķirši ir ļoti auksti, tikko no ledusskapja, visu dienu jāstāv kājās, galva visu laiku noliekta uz leju, acis sasprindzinātas, jo jāmeklē ķirsī kāds bojājums,ja nav, tad tas iet uz eksportu,ja ir,tad uz vietējo tirgu. Un, protams, jācenšas to darīt nežēlīgā ātrumā, jo maksā par spainīti, ko sašķiro. Bet ķirši un persiki šeit garšo fantastiski!!!
Tagad par brīvdienām!
Ziemassvētku brīvdienas pavadījām Vanakā, devāmies pārgājienā uz ledajiem, baudījām vietējos ēdienus un joprojām jūsmojam par dabu! To nevar uzrakstīt, labak viss redzams bildēs = ))))
Jauno gadu devāmies sagaidīt Queenstown, kas ir diezgan tūristiska pilsēta, slavena ar saviem tusiņiem. Tā kā ieradāmies tur tikai pašā vakarā, bija grūti atrast vietu mašīnai stāvvlaukumā, viss pārpildīts. Pats vakars jautri iesākās privātā mājas ballītē, bet bāri bija pārpildīti, grūti tikt iekšā, kad izdodas tikt iekšā, ir jāstāv milzīgā rindā pēc dzērieniem. Tādēļ sagaidīt Jauno gadu šajā pilsētā nebija pati labākā doma, jābrauc būs vēl kādu reizi! Tālāk devāmies uz Catlins nacionālo parku, kur pie mums izpeldēja jūras lauva, un mums jau likās, ka viņš grib ar mums draudzēties, bet tomēr laikam nē, labi, ka mēs bijām ātrāki. Pingvīnu redzējām tikai vienu = )))