Ierodamies Osojos pašā dienas vidū – vislielākajā karstumā. Šī pilsēta mūs interesē viena iemesla dēļ – ķirsu sezona ir sākusies!!! Pēc veiksmīgas pieredzes šajā nozarē Jaunzēlandē, mēs esam iedomājušies, ka arī Kanādā šis darbiņš varētu būt diezgan ienesīgs. Nedaudz netā esam šo to izpētījuši un esam gatavi sezonai. Pēcpusdienā izpētam apkārtni, pilsēta jau, protams, skaista, apkārt kalni, pilsētas centrā ezers, ap kuru sacelti hosteļi un kempingi, diezgan tūristiska vieta, arī vietējie ir iecienījuši āra aktivitātes. Meklējot kādu klusu vietiņu, kur pārnakšņot, iebraucam pāris ķiršu vietās, kur mums saka, ka varbūt pāris cilvēkus ķiršu lasīšanai vajadzēs pēc kādas nedēļas vai arī ka visa komanda jau nokomplektēta. Un mēs jau uz ielām sākam identificēt citus ķiršu lasītājus,nav grūti viņus atpazīt – dredaini, ar mugursomām, matračiem, suņiem, ģitārām.... No sākuma domājām, ka visi viņi dodas uz kadu mūzikas festivālu, jo visi viņi mēģina stopēt vienā virzienā... Vēl spriežam, vai nevajag apjautāties kas un kur spēlē, ja nu kaut kas labs, vēl varam palaist garām.
Nākamajā rītā iebraucam vēl pāris vietās, kur mums saka apmēram to pašu.Tā nu visu diena pavadam pie ezera, kur sākam jau kalt rezrves plānus, bet mūs nedaudz pārliecina Work Zone ofiss, kurā iegriežamies pirmdienas rītā. Vēl iebraucam pāris ķiršu dārzos, kur atkal mums iesaka piekāpt pēc pāris dienām, tomēr vienā vietā ir pāris koku, kādām divām dienām ķirši izkstās, ka pietiks = ))) Rīts rādīs!
Vēl par šejienes ķiršu industriju jāpiebilst, ka liela daļa no dārziem pieder indiešiem, kuriem iesākumā neko negribējām prasīt, spriežot, ka strādnieki jau neko nezinās. Indiešiem te ir pat savs templis un komūna izskatās diez gan spēcīga, visi tusējas savos tradicionālajos tērpos un dažs pat mašīnā Hip Hopu nomainījis uz pundžabas deju grāvējiem. Vispār Kanāda ir baigi multikulturālā, vismaz Vankuvera un miesti, kuros esam bjuši, visur pa pilnam imigrantu, kas vēl nav samaisījušies un samiksējušies, irāņu komandas, indiešu ciltis, portugāļu kvartāli, poļu veikali, japāņu sušī un ķīniešu take away... pa pilnam.
Vēl par šejienes ķiršu industriju jāpiebilst, ka liela daļa no dārziem pieder indiešiem, kuriem iesākumā neko negribējām prasīt, spriežot, ka strādnieki jau neko nezinās. Indiešiem te ir pat savs templis un komūna izskatās diez gan spēcīga, visi tusējas savos tradicionālajos tērpos un dažs pat mašīnā Hip Hopu nomainījis uz pundžabas deju grāvējiem. Vispār Kanāda ir baigi multikulturālā, vismaz Vankuvera un miesti, kuros esam bjuši, visur pa pilnam imigrantu, kas vēl nav samaisījušies un samiksējušies, irāņu komandas, indiešu ciltis, portugāļu kvartāli, poļu veikali, japāņu sušī un ķīniešu take away... pa pilnam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru