Zelts

Whitehorse ir lielākā Jukonas pilsēta, kurā dzīvo divas trešdaļas no visiem Jukonas iedzīvotājiem – 24000. Mēs ierodamies jau no paša rīta un neko īpašu nemeklējot vienkārši staigājam un izpētam pilsētu. Ir intereanti!!! Īpaši jau cilvēki = ))) Nevar nepamanīt, ka ar katru dienu virzamies tuvāk ziemeļiem, jo, lai arī ir pats septembra sākums, mājas tiek apkurinātas un daba (koki) paliek arvien krāsaināka.
Pilsētā sanāk uzkavēties nedaudz ilgāk kā plānots, jo pēcpusdienā, kad gribam apmainīt mašīnas riepas, kuras braukājot ir nodilušas, mums sanāk dažas ķibeles ar mašīnas atslēgu, bet viss beidzas laimīgi un nākamajā rītā dodamies uz Dawson City!
Ierodoties Dawsonā pārņem īpaša sajūta – liekas, ka laiks ir apstājies vairāk kā 100 gadus atpakaļ. Un viena no pirmajām lietām, ko daram - dodamies uz visvecāko bāru ciemā (pilsētā). Bāra ārpusē mūs jau sagaida pastāvigie klienti, kas aicina ieslīdēt uz dzērienu. Pēc brīža Stīvs (vietējais zeltracis) uzsauc dzērienus visiem bāra apmeklētājiem. Izskatās, ka bārs nav daudz ko mainījies, cilvēki un viņu nodarbošanās, iespējams, arī nē.
Joprojām (tāpat kā pirms 100 gadiem) šeit tiek meklēts zelts (un atrasts arī) un to nevar nepamanīt – apkārtnē visas upes, strauti ir pārrakti vairākas reizes, par to liecina milzīgās akmeņu kaudzes upju krastos vairāku desmitu kilometru garumā. Un zeltu arī šodien viņi uztver nopietni. Uz galvenās ielas ir zeltraču reģistrs, kurā ieejam noskaidrot kas un kā. Reģistrs vis nav nekāds tūrisma informācijas birojs un kundze birojā negrasās ar mums ampelēties, ķeras uzreiz pie lietas, un prasa, kurā vietā es gribu rakt, jau klādama uz galda lielo karti ar Klondaikas iecirkņiem. Izrādās viss ir vienkārši (vismaz no malas skatoties), es parādu ar pirkstu, ka gribu garenu iecirknīti pie Bonanza Creek. Iecirknīši ir apmēram piecus hektārus lieli (100 x 500 metri) un par 10$ gadā vari rakties pa visu iecirkni. Apjautājos vai mans noskatītais iecirknītis ir brīvs, kundze saka, ka visos iecirkņos kāds rok, kādēļ ļoti stingri jāievēro visi likumi un noteikumi, lai nerastos iemesli tavu atļauju anulēt, par ko citi racēji, pieļauju parūpējas momentā. Diemžēl skaudrā patiesība ir tāda, ka mūsdienās neviens ar pannu un lapstu neko prātīgu atrast nevar, jo zelts, kuru var atrast ar šitām metodēm pa lielam ir norakts jau pirms 100 gadiem. Mūsdienās veči ar smago tehniku rokas līdz pamatklintājam (2-30m) cauri mūžīgajama sasalumam un industriāli gada laikā pa visiem izpanno ap 50 000 000 $ (pa visiem, diemžēl). Ar zeltu nokārušies onkuļi ieslīd birojā pēc sīkākām topo kartēm un kādas jaunas speciālo notiekumu kopijas, tomēr manu interesi par zelta rakņāšanu uztver nopietni un neskatās gluži no augšas, jo pieļauju, ka visi te ir sākuši ar īsu vizīti reģistrā. Nākamajā rītā vēl iekožam pa lašburgeram un bizoņburgeram un dodaies tālāk!