Cik labi bija tie laiki, kad retinājām šīs pašas šķirnes ābolkokus...
Dienā izretinājām pat 80 ābeles. Jā, ābolu lasīšana,pie kā tagad esam ķērušies mēs, nav tiik vienkārša, kā izklausās, problēma ir tā, ka āboli tiek lasīti 3 piegājienos. Pagadām cenšamies saprast, kurus ābolus drīkst lasīt un kuri jāatstāj kokā līdz nākamajai reizei. Rokas nolaidās jau pirmajā dienā, kad saņēmām kaudzēm aizradījumus, ka lasam par daudz, tad par maz, tad pārāk zaļus ābolus, jo bekgraundam jābūt nevis zaļganīgam, bet kremīgam un āboliem jābūt vismaz 75% sarkaniem, bet, jair švīciņas un pareizais tonis, var ņemt arī ne tik sarkanus. Un tā pēc kādas septītās reizes, kad esam saņemuši aizrādījumus, mēs stāvam pie 500 kilogramīgās kastes, kurā atrodas mūsu salasītie āboli, blenžam tiem virsū, skatamies, kā priekšnieks pa vienam sviež nederīgos ābolus ārā, atkal noklausamies, ko var un ko nevar lasīt un ... sākam ienīst ābolus. Dienas beigās vairs nebija iespējams un vairs necentāmies lasīt ātri, jo maksā jau par kasti... tā pat minimālo katrs sev nenopelnījām.
Tāda bija pirmā diena. Otrajā dienā strādājām tikai stundu, jo sāka līt, cerējām, ka līs arī trešajā dienā, bet nē. Lai arī pamazam ābolu kvalitāte mūsu kastēs uzlabojas, vienalga nevar salasīt tik daudz, lai sanāktu minimālā alga. Šodien kā reiz satikām savus bijušos kolēģus no Denija orčārda, kuri ir lasījuši šeit ābolus iepriekšējos gados, viņi saka, ka šogad esot slikta raža. Redzēs, kā šonedēļ būs, ja nebūs uzlabojumi, būs jāskatās kādi citi varianti!
Dienā izretinājām pat 80 ābeles. Jā, ābolu lasīšana,pie kā tagad esam ķērušies mēs, nav tiik vienkārša, kā izklausās, problēma ir tā, ka āboli tiek lasīti 3 piegājienos. Pagadām cenšamies saprast, kurus ābolus drīkst lasīt un kuri jāatstāj kokā līdz nākamajai reizei. Rokas nolaidās jau pirmajā dienā, kad saņēmām kaudzēm aizradījumus, ka lasam par daudz, tad par maz, tad pārāk zaļus ābolus, jo bekgraundam jābūt nevis zaļganīgam, bet kremīgam un āboliem jābūt vismaz 75% sarkaniem, bet, jair švīciņas un pareizais tonis, var ņemt arī ne tik sarkanus. Un tā pēc kādas septītās reizes, kad esam saņemuši aizrādījumus, mēs stāvam pie 500 kilogramīgās kastes, kurā atrodas mūsu salasītie āboli, blenžam tiem virsū, skatamies, kā priekšnieks pa vienam sviež nederīgos ābolus ārā, atkal noklausamies, ko var un ko nevar lasīt un ... sākam ienīst ābolus. Dienas beigās vairs nebija iespējams un vairs necentāmies lasīt ātri, jo maksā jau par kasti... tā pat minimālo katrs sev nenopelnījām. 
Tāda bija pirmā diena. Otrajā dienā strādājām tikai stundu, jo sāka līt, cerējām, ka līs arī trešajā dienā, bet nē. Lai arī pamazam ābolu kvalitāte mūsu kastēs uzlabojas, vienalga nevar salasīt tik daudz, lai sanāktu minimālā alga. Šodien kā reiz satikām savus bijušos kolēģus no Denija orčārda, kuri ir lasījuši šeit ābolus iepriekšējos gados, viņi saka, ka šogad esot slikta raža. Redzēs, kā šonedēļ būs, ja nebūs uzlabojumi, būs jāskatās kādi citi varianti!
3 komentāri:
Apakšējā bildē āboli vairāk pēc bumbieriem izskatās :)
sveiks! mēģinu kaut kur dabūt lasīšanas grozu. gribās Latvijā lasīt profesionāli. izmeklējos, kā traks, bet neko nekur nevar atrast. varbūt zini, kur tādu var dabūt. kaut vai kaut kā ļoti sarežģīti... ja vari kaut kā palīdzēt uzraksti uz uldis.dzenitis@gmail.com. Paldies!
Ja tev ir nojausma, kaa vinjsh izskataas, vari uzmeistarot pats, ja nee ir vairaakas firmas NZ, kuras taadus razho, aptuveni 40ls maksaa, bet nosaukumus neatminos. Vienai ir adrese Motuekaa, un arii netaa, taa ka tik jaameklee!
Ierakstīt komentāru