Pēc Lionas dodamies uz netālu esošo miestu (ir pagājis tik ilgs laiks, ka vairs neatceros, kā to sauc), vēlamies apmeklēt ruma un cukura ražotni, bet izrādās, ka patreiz notiek rekonstrukcija. Neko darīt, pēcpusdienu pavadam laiski – internets, garšīgas vakariņas (tas pats cālis ar pupiņām un rīsiem), samainam bankā naudu un nākamajā rita jau sešo sēžam autobusā, kas mūs ved līdz pat Hondurasas robežai.
Šķērsojot roežu gribam nošmaukties un nemaksāt tos pāris dolārus par izbraukšanu no valsts(nedaudz tracinoši, ka legāli nelegāli katrā robežkontroles punktā jāmaksā gan par ieeju, ga par izeju no valsts), bet varbūt labi ,ka nesanāca šis plāns, jo jau dažas minūtes vēlāk, kad braucam autobusā un notiek kārtējā pasažieru pārbaude, mums lūdz uzrādīt čeku par izbraukšanu. Ierodoties Hondurasas – Salvadoras robežkontroles punktā, esam priecīgi, ka pirmo reizi mums nekas nav jāmaksā un šeit tiek ievērots CA-4 līgums = )))) Vispār šī diena bija nenormāli gara, kopumā nomainījām kādus 8 autobusus vismaz un, kad vēlā pēcpusdienā ieradāmies Ocatlan, kur bijām domājuši nakšņot, izrādās visi 3 pilsēas hosteļi ir pilni, jo notiek kaut kāds festivāls.
Pat necenšamies noskaidrot, kas par svinībām, esam nogurusi un izsalkuši, dodamies uz citu pilsētu. Ir jau tumšs, bet vietējies pieturā saka, ka vēl vienam autobusam vismaz vajadzētu kursēt. Sagaidam autbusu un pēc nepilnas stundas ierodamies jaunā vietā, šoferis mums norāda ceļu uz hosteli un esam gandrīz laimīgi. Hmmm... esam gulējuši arī sliktkās vietās, bet šī vieta varētu ierindoties šausmīgāko hosteļu TOP 3. Gribam iet ko apēst, bet izrādās, ka mūsu istabinai nav atslēgas, tad nu es palieku pie mantām un Jānis iet meklēt ko ēdamu. Tas nav viegli, jo ir vēls un gandrīz visas ēdināšanas vietas ir ciet. Vakariņās mums ir nedaudz pupiņas un rīsi (kas vienmēr ir ļoti, ļoti garšīgi, bet šoreiz nenormāli maz) un auksta cepta ola = )))) Vietējie sīkie grib dauzīties un sit pa mūsu dzelzs durvīm un sauc gringo = )))
Nākamjā dienā tiekam līdz galvaspilsētai, kur mainot autoostas, izbraucam nelielā ekskurisjā ar sabiedrisko transportu. Salidzinot ar citām Camerikas galvaspilsētām, ko esam redzējuši, Salvadora izskatās pārsteidzoši labi. Tā nu pēc pāris stundām esam Juayua! Fantastiski!!! Maza, nenormāli skaista un ļoti relaksēta vieta, kurā laika ieroežojuma dēļ uzturamies tik vienu dienu. Lai arī mēs Salvadorā esam bijuši tik pāris dienas, mums patīk šī valsts, cilvēki šeit ir vēl draudzīgāki kā citās Centrālamerikas valstīs. Tālāk mūsu cēlš ved jau pa zināmām vietām – Antigua, San Kristoal, pēdējā diena Kankūnā un jau esam Losandželosā, kur mums ir tikai 2 dienas lidz nākamjam lidojumam.
Esam priecīgi, ka tiekam iekšā ASV bez sarežģījumiem (tas atkal ir garšs stāsts) Pirmo reizi iepriekš bijām rezervējuši hosteli, jo internetā cena un piedāvājums izklausījās gandrīz vai neticams, viss iekļauts cenā - transports no/uz lidostu, uz pludmali, brokastis, pēcpusdienas tēja/ kafija ar cepumiem, vakariņas, šampanietis, apsildāms basiens. internets. Nākamais lidojums jau pēc 2 dienām, tādēļ šīs dienas arī neko īpašu nedaram (neliela pastaiga pludmalē neskaitās), nav arī vēlmes dotes līdz Holivudai un apskatīt slavenību mājas...
Šķērsojot roežu gribam nošmaukties un nemaksāt tos pāris dolārus par izbraukšanu no valsts(nedaudz tracinoši, ka legāli nelegāli katrā robežkontroles punktā jāmaksā gan par ieeju, ga par izeju no valsts), bet varbūt labi ,ka nesanāca šis plāns, jo jau dažas minūtes vēlāk, kad braucam autobusā un notiek kārtējā pasažieru pārbaude, mums lūdz uzrādīt čeku par izbraukšanu. Ierodoties Hondurasas – Salvadoras robežkontroles punktā, esam priecīgi, ka pirmo reizi mums nekas nav jāmaksā un šeit tiek ievērots CA-4 līgums = )))) Vispār šī diena bija nenormāli gara, kopumā nomainījām kādus 8 autobusus vismaz un, kad vēlā pēcpusdienā ieradāmies Ocatlan, kur bijām domājuši nakšņot, izrādās visi 3 pilsēas hosteļi ir pilni, jo notiek kaut kāds festivāls.
Pat necenšamies noskaidrot, kas par svinībām, esam nogurusi un izsalkuši, dodamies uz citu pilsētu. Ir jau tumšs, bet vietējies pieturā saka, ka vēl vienam autobusam vismaz vajadzētu kursēt. Sagaidam autbusu un pēc nepilnas stundas ierodamies jaunā vietā, šoferis mums norāda ceļu uz hosteli un esam gandrīz laimīgi. Hmmm... esam gulējuši arī sliktkās vietās, bet šī vieta varētu ierindoties šausmīgāko hosteļu TOP 3. Gribam iet ko apēst, bet izrādās, ka mūsu istabinai nav atslēgas, tad nu es palieku pie mantām un Jānis iet meklēt ko ēdamu. Tas nav viegli, jo ir vēls un gandrīz visas ēdināšanas vietas ir ciet. Vakariņās mums ir nedaudz pupiņas un rīsi (kas vienmēr ir ļoti, ļoti garšīgi, bet šoreiz nenormāli maz) un auksta cepta ola = )))) Vietējie sīkie grib dauzīties un sit pa mūsu dzelzs durvīm un sauc gringo = ))) 
Nākamjā dienā tiekam līdz galvaspilsētai, kur mainot autoostas, izbraucam nelielā ekskurisjā ar sabiedrisko transportu. Salidzinot ar citām Camerikas galvaspilsētām, ko esam redzējuši, Salvadora izskatās pārsteidzoši labi. Tā nu pēc pāris stundām esam Juayua! Fantastiski!!! Maza, nenormāli skaista un ļoti relaksēta vieta, kurā laika ieroežojuma dēļ uzturamies tik vienu dienu. Lai arī mēs Salvadorā esam bijuši tik pāris dienas, mums patīk šī valsts, cilvēki šeit ir vēl draudzīgāki kā citās Centrālamerikas valstīs. Tālāk mūsu cēlš ved jau pa zināmām vietām – Antigua, San Kristoal, pēdējā diena Kankūnā un jau esam Losandželosā, kur mums ir tikai 2 dienas lidz nākamjam lidojumam.
Esam priecīgi, ka tiekam iekšā ASV bez sarežģījumiem (tas atkal ir garšs stāsts) Pirmo reizi iepriekš bijām rezervējuši hosteli, jo internetā cena un piedāvājums izklausījās gandrīz vai neticams, viss iekļauts cenā - transports no/uz lidostu, uz pludmali, brokastis, pēcpusdienas tēja/ kafija ar cepumiem, vakariņas, šampanietis, apsildāms basiens. internets. Nākamais lidojums jau pēc 2 dienām, tādēļ šīs dienas arī neko īpašu nedaram (neliela pastaiga pludmalē neskaitās), nav arī vēlmes dotes līdz Holivudai un apskatīt slavenību mājas...
1 komentārs:
Hapii njuu jear!!!:))
Lai izdodas viss iecerētais:)
Andris
Ierakstīt komentāru